"Progresīvie" aicina izvērtēt Šuplinskas atbilstību amatam (2)

Šāds aicinājums izteikts, reaģējot uz Šuplinskas piedāvājumu bērnudārzu pedagogiem neuzrādīt 36 pedagoģiskā darba stundas, bet nodalīt, ka puse no tām ir pedagoģiskais darbs, bet puse - pieskatīšanas darbs.

Partija uzskata, ka šādi izteikumi, lai arī pieteikti kā "provokatīvi", ir "kaitnieciski izglītības sistēmai, jo noniecina pirmsskolas pedagogu darbu un liecina par nekompetenci pirmsskolas izglītības jomā, turklāt ieviešanas gadījumā tie nākotnē varētu negatīvi ietekmēt arī jau tā neadekvāto pirmsskolas pedagogu atalgojumu".

"Progresīvie" atgādina, ka plānotās izmaiņas mācību saturā un pieejā 2019./2020. mācību gadā sākas tieši ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Ministru kabineta noteikumi paredz audzināšanas un mācību procesa vienotību.

"Ir klaji neprofesionāli pirmsskolas izglītības iestādē nošķirt pedagoģisko procesu no "pieskatīšanas".

Pirmsskolas un sākumskolas periods ir īpaši nozīmīgs bērna attīstībā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā, tādēļ profesionāls, kompetenču pieejā balstīts pedagoģiskais process ir bērna pilnvērtīgas attīstības neatņemams priekšnosacījums," teikts partijas paziņojumā.

Pēc "Progresīvo" domām, šī neesot pirmā reize, kad ministre esot pierādījusi savu nespēju skatīt izglītības procesu plašāk nekā mācīšanu un izprast tā sociālo kontekstu un mehānismus bērnu kompetenču veidošanā.

Iepriekš ministre iestājusies par valsts finansējuma pārtraukšanu brīvpusdienām, kas vēlāk ar Ministra kabineta lēmumu tika mainīts tādējādi, ka valsts tomēr piedalīsies brīvpusdienu finansēšanā.

Ministres lietotie argumenti finansēšanas sistēmas izmaiņu pamatošanai, pēc partijas domām, liecinājuši, ka ministrei nav zināmi iemesli, kādēļ šāda sistēma tika ieviesta, un nav ieinteresētības to attīstīt tādā veidā, kas bērniem nodrošinātu veselīgu uzturu ikvienā Latvijas novadā, izpratni par veselīgu uzturu un pārtikas atkritumu mazināšanu, kā arī tie izteikti bez padziļinātas izpētes par pašvaldību funkcijām un finanšu iespējām.

Jau vakar neapmierinātību ar Šuplinskas izteikumiem pauda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Arodbiedrība ir nosūtījusi vēstuli ministrei, prasot izskaidrot viņas izteikumus.

Kā uzsvērts arodbiedrības izplatītajā paziņojumā, LIZDA par "absolūti nepieņemamiem" uzskata Šuplinskas izteikumus, pretnostatot pirmsskolas pedagogus pret citiem pedagogiem, kuri strādā citās izglītības pakāpēs.

LIZDA lūdz ministrei atbildēt, vai viņa "pirmsskolas izglītības pedagogu darbu vērtē kā mazāk darbietilpīgu un mazāk nozīmīgu salīdzinājumā ar pedagogu darbu citās izglītības pakāpēs", vai viņa "uzskata, ka pirmsskolas izglītības pedagogam, gatavojoties nodarbībām pirmsskolas izglītības iestādē, ir nepieciešams mazāks patērētais laiks", un vai viņa "uzskata, ka pirmsskolas izglītības pedagogam ir nepieciešama zemāka profesionālā kompetence kā citās izglītības pakāpēs strādājošajiem pedagogiem".

Arodbiedrība lūdz Šuplinskai atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem sagatavot un atsūtīt līdz 4. oktobrim, lai LIZDA Padomes ārkārtas sēdē 9. oktobrī tās varētu izvērtēt un lemt par turpmāko rīcību.

"Pirmsskolas pedagogiem ir ļoti būtiska loma bērnu sociālo un mācīšanās prasmju veidošanā, speciālo mācīšanās vajadzību agrīnā apzināšanā un intervencē, kā arī bērnu veiksmīgai sagatavošanai turpmākajiem izglītības posmiem," uzsver LIZDA, norādot, ka Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti vairākos ikgadējos izglītības pārskatos "Education at a Glance" norādījuši, ka iegūtās zināšanas bērnam līdz septiņiem gadiem ir būtiskākās bērna turpmākajā attīstībā.

Tāpat akcentēts, ka Latvijā nepieciešams veidot stratēģisku pieeju, lai uzlabotu pirmsskolas pedagogu darba kvalitāti un motivāciju, jo bērnudārzā bērns tiek skolots un sagatavots nākamajam izglītības posmam.

LIZDA atgādina, ka tikai ar 2004. gada 1. septembri pirmsskolas izglītības skolotājiem ir obligāta augstākā pedagoģiskā izglītība. LIZDA uzskata, ka valstī ir nepieciešama lēmumu pēctecība un stabilitāte neatkarīgi no valdības vai ministrijas vadības maiņas.

"Kvalitatīvu un uz ilgtspējīgu attīstību balstītu pirmsskolas izglītību spēj nodrošināt tikai augsti kvalificēti pedagogi, līdz ar to ir svarīgi pirmsskolas izglītības skolotājiem nepazemināt kvalifikācijas un izglītības prasības," raksta LIZDA.

Arodbiedrība uzskata, ka daudz būtiskāk izglītības procesa kvalitātes celšanai būtu nodrošināt esošo pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās kapacitātes celšanu un motivēt, profesionālu darbinieku piesaisti tieši pirmsskolas izglītības posmam.

"Šuplinskas retorika par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzi publiskajā telpā ir profesijas prestižu graujoša, īpaši laikā, kad tiek uzsākta reforma - jaunā kompetencēs balstītā mācību satura īstenošana. Eksperti un pilotprojektā iesaistītie pedagogi jau vairākkārt ir pauduši viedokli, ka tieši otrādi - ir jāpārskata darba slodzei atbilstošie jaunie papildus pienākumi un jāpalielina tiem atbilstošais laika patēriņš," ministri kritizē LIZDA.

LIZDA aicina izglītības ministri rosināt diskusiju par lielāku atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu "pedagogiem, kuri savā profesionālajā ikdienā nodrošina ne tikai pieskatīšanas, audzināšanas un rotaļnodarbības, bet uzņemas ļoti lielu atbildību tieši par bērnu pirmajām izglītības gaitām, bērnu drošību un bērnu labsajūtu, lai vecāki var sevi realizēt savā darbā un justies droši par savu bērnu, bērniem".

Kā ziņots, Šuplinska Latvijas Radio paziņoja, ka vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos. Viņa pauda viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām "ir sarežģītāks" nekā pirmsskolas pedagogam.

Kā uzsvēra ministre, viņa nenoliedz, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste "nav tik aktīva".

Tāpēc ministre vēlas sākt diskusiju par "provokatīvu piedāvājumu", proti, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu. "Piedāvāju neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse - pieskatīšanas darbs," sacīja Šuplinska.

Vaicāta, kā tas ietekmēs pedagogu atalgojumu, viņa atbildēja, ka "tur uzreiz ir jautājums" un uzstāja, ka vēlas diskusiju par šādu piedāvājumu.