Birokrātijas slogs ģimenei liedz sapni par atgriešanos Latvijā (14)

Pēc ilgstošas dzīves ASV Laura nolēma atgriezties dzimtenē. Iemesls šādam lēmumam bijis tāds, ka sieviete vēlējusies "bērniem iemācīt latviešu valodu, kultūru, parādīt tradīcijas par Latviju, latviskās tradīcijas, no kurienes mamma tiešām ir cēlusies." Laura uzskatīja, ka, kamēr bērni ir mazi, ir labākais brīdis veikt šādas pārmaiņas.

Sievietes ģimenē ir divas atvases - četrus gadus vecā Īvija un septiņgadīgais Hārvijs. Abi bērni ir dzimuši ASV un ir to pilsoņi, turklāt viņi arī nesaprot latviešu valodu. Neskatoties uz to, ģimene bija gatava pamest mājas, lai pārvāktos uz dzīvi Latvijā.

Lēmums par dzīvesvietas maiņu nav bijis spontāns. Sagatavojoties dzīvei Latvijā, ģimene bija sazinājusies ar reemigrācijas konsultanti, lai noskaidrotu, kādi tieši dokumenti nepieciešami.

"Vienīgais, kas skumdina, ka nav šīs informācijas un nebija konkrētas informācijas.  To, kas mums bija, mēs atvedām, bet tas ir nepietiekami, un tad mēs tādi mazliet iesprūduši esam," raidījuma stāstīja Laura.

Piemēram, Īvija un Hārvijs nevar apmeklēt izglītības iestādes, jo bērniem nav personas koda. Sieviete norāda, ka "Latvijā bez personas koda neko nevar pasākt".

Laura stāstīja, ka rodas situācija, kad "vecākiem jāpaliek mājās, jāpieskata bērni, jo nav jau viņus, kur sūtīt. Līdz ar to mēs darbu nevaram meklēt, socializēties, pilnveidoties."

Lai bērni varētu iegūt pilsonību, Laurai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ir jāuzrāda bērnu dzimšanas apliecības. Turklāt nepieciešams oficiāls apstiprinājums, ka dokumenti ir oriģināli. Lai to nokārtotu, dzimšanas apliecības jāsūta atpakaļ uz ASV, kur bērni dzimuši.

"Amerikā arī ir tā dokumentu birokrātija, tur sola divu nedēļu laikā [to nokārtot], tad mums vēl jāpārtulko, tad jāiet pie notāra un tad tikai jāiet pie Pilsonības un migrācijas dienesta," situāciju paskaidroja Laura. 

Bez nepieciešamajiem dokumentiem bērnus neuzņēma pašvaldības izglītības iestādēs, tomēr ģimenes grūtības sadzirdēja privātā skolā "Patnis", kas piekrita nodrošināt bērnu izglītību.

"Es to spēju iedomāties, ko izjūt mamma, vēloties dot savam bērnam visu, un tajā pašā laikā rokas it kā sasietas un to nevar izdarīt," lēmumu pamatoja mācību iestādes direktore Agnese Pūtele. Bērni tika uzņemti, neskatoties uz to, ka teorētiski to izdarīt nebija iespējams neesošā personas koda dēļ.

PMLP paskaidroja, ka cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības, procedūra patiešām ir sarežģītāka.

"Pārceļoties, būtu lietderīgi konsultēties ar vēstniecību, kādi dokumenti ir nepieciešami, kādi dokumenti no tās valsts, pirmkārt. Kādi dokumenti ir legalizējami, lai, atbraucot jau ar somām, nav pārsteigumu, ka kaut kas nav izdarīts tanī valstī," stāstīja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

"Ieteikums arī tāds, ja ir dzimuši bērni - citas valsts pilsoņi, tad bērniem dubultpilsonību var nokārtot, jau braucot uz Latviju, lai, atbraucot šeit, bērnam visi dokumenti jau ir kārtībā," stāstīja Roze.

"Ja kaut kas nav izdarīts, tas prasa laiku, piemēram, bērnu dzimšanas apliecību legalizācija. Bez legalizācijas citā valstī neko nevar izdarīt, un tā ir normāla starptautiska prasība, un tā ir visur," norādīja Roze.

Problēmas turpinājās, kad ģimene centās iegūt termiņuzturēšanās atļauju Lauras vīram. Teorētiski viņam kā Latvijas pilsones vīram sākotnēji pienāktos uzturēšanās atļauja uz gadu, tomēr šķiet, ka dienesta darbinieki uzreiz neiedziļinājās ģimenes situācijā. Roze gan norādīja, ka jautājumos par laulātajiem tiek ņemti vērā dažādi apsvērumi, piemēram, kādas valsts pilsonis tas ir un cik ilgi pāris precējies.

PMLP atzīst, ka Lauras situācijā komunikācija ar dienesta darbiniekiem, iespējams, nav bijusi pietiekami veiksmīga. Darbinieki neesot pajautājuši dzīvesvietas reģistrācijas dokumentus Lauras ģimenei, kas, iespējams, birokrātisko procesu būtu paātrinājis.

Lauras ģimene savukārt nolēma atgriezties ASV - Latvijā viņi nejūtas vajadzīgi.