Ārvalstu zinātnieki pēta izraktos kaulus no akmens laikmeta apbedījumiem Latvijā (3)

» Atklāts, kā izskatījušies cilvēki, kas dzīvojuši pirms 50 tūkstošiem gadu

Latvijā esot viena no lielākajām seno kaulu kolekcijām, kas saglabāti labā stāvoklī. Kā raidījumam norāda Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, tad pētot senos kaulus, var daudz ko uzzināt arī par mūsdienām.

Oksfordas universitātes arheologs Riks Šoltings un arī citi uz Latviju atbraukušie zinātnieki pēta Zvejnieku apbedījumu laukā izraktos kaulus, kas atrodas Burtnieku ezera ziemeļu krastā. Riks norāda, ka pētot zobus ļoti labi var noteikt konkrētā cilvēka dzīves veidu un uzturu, ko cilvēks lietoja.

"Mēs zinām, ka šie cilvēki bieži pārtika no ezera zivīm. Tagad mēs varētu noskaidrot, vai viņi spēja uzglabāt zivis. Ja atklāsim, ka viņi zivis lietoja visa gada garumā, tad ir pamats domāt, ka viņi spēja tās uzglabāt," raidījumam norāda Šoltings.

Latvijā zinātnieki ieradušies daudz plašāka projekta ietvaros. Laikā pēc Padomju savienības sabrukuma, Rietumu zinātniekiem bija iespēja doties uz bijušo Padomju savienību. Kanādas universitātes viens no pētniekiem tajā laikā uzsāka akmens laikmeta apmetnes pētīšanu pie Baikāla ezera.

LU Vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa norāda, ka Baikāla krastos atrastie paraugi ir 8000 gadus seni un Latvijā atrastie apbedījumi ir tik pat seni.

"Tātad ir pilnīga periodu atbilstība, un tāpēc mēs piedalāmies šajā projektā, lai skatītos kā dzīvesveids pie Baikāla pirms 8000 gadu, un kāds viņš bija šeit Eiropā pirms 8000 gadu. Kādas irt līdzības un kādas atšķirības," saka Zariņa.

Daniels Templs no ASV un Andžela Liversa no Kanādas pēta kāda aptuveni 18 gadus veca puiša kaulus. Daniels norāda, ka arī viņš ņems zobu paraugus un jau savā universitātē pētīs kādas slimības piemeklēja jauno vīrieti bērnībā.

"Zobu augšanu var salīdzināt ar koku augšanu, jo abos ir gadu apļi. Pētot tos apļus, varam uzzināt par cilvēka attīstību, par slimošanas periodiem un cik tie ir tuvu nāves brīdim," bilst Templs .

Savukārt Liversa novērojusi, ka Burtnieku ezera krastā esošās apmetnes iedzīvotājiem bijuši salīdzinoši daudz bojātu zobu.

"Tas ir diezgan neparasti senajiem medniekiem – vācējiem cilvēkiem atrast bojātus zobus, viņiem ir citas zobu problēmas, bet ne kariess. Taču šiem ir vairāk bojātu zobu nekā parasti," norāda Liversa.

Ticamākais minējums ir tāds, ka šie cilvēki ēduši kādu pārtiku, kas slikti ietekmēja zobu veselību. Baikāla akmens laikmeta apmetnes un citu apmetņu pētniecība Kanādas universitātes vadībā turpinās jau 20 gadu, šajā laikā iegūtas daudz ziņas par akmens laikmeta cilvēku dzīves veidu un arī par tā laika klimata izmaiņām, kas ļauj prognozēt arī klimatu mūsdienās.