Vainas apziņa par patēva slepkavībām. Sieviete Austrālijā digitālā kartē iemūžina upurus - sievietes un bērnus (4)

Patēvs Šerilu veda mājās no autoostas un pa ceļam stāstīja, ka aprinķī ir pazudusi kāda jauna meitene.

"Viņš likās tik lepns, ka nākamajā dienā pievienosies meitenes meklēšanai," viņa saka. "Es atceros, kā viņš uzvilka Valsts ārkārtas dienesta brīvprātīgā formastērpu un devās prom."

Nākamā lieta, ko Šerila atceras, ir vairāki skaļi sitieni pa durvīm un policistu brigāde, kas pārmeklē māju.

» Pusaudzes, kuras nogalināja savu tēvu. Gadījums, kas sašķēla Krievijas sabiedrību

Viņa kļuva par liecinieci pret patēvu tiesā. Šerilas māte Leonija palika kopā ar savu dzīvesbiedru un aizstāvēja Hadlovu - vīrieti, ar kuru viņa bija apprecējusies, kad Šerilai bija 15 gadi.

"Mana māte bija Berija lielākā atbalstītāja tiesā. Man bija skumji uz to skatīties," atceras Mūdija.

Šerila pat piedalījās Steisijas-Annijas bērēs. "Es joprojām jūtu šausmīgu sajūtu vēderā, kad domāju par to, ko mans patēvs ir izdarījis un to, ka mana mamma viņu aizstāvēja," sieviete uzsver.

Nākamā saskarsme ar vardarbību pret bērniem Mūdiju piemeklēja īsi pēc tam - izrādās, ka šī nebija pirmā reize, kad viņas patēvs bija kādu nogalinājis.

Policija informēja Šerilu, ka 27 gadus iepriekš viņš nolaupīja un noslepkavoja piecus gadus vecu meiteni Sandru Bekonu. Viņas ķermenis bija iesaiņots maisā un atstāts automašīnas bagāžniekā.

Hadlovs dzīvoja netālu no abiem saviem upuriem un, izrādās, ka viņš bija brīvā režīma uzskaitē, kad viņš noslepkavoja Steisiju.

"Sistēma deva viņam iespēju, kad nevajadzēja," pauž Šerila.

Viņa nekad nekautrējās no sava vīra un vienmēr viņu aizstāvēja, lai arī viņš nogalinājis meitenes Šerilas jaunākās māsas vecumā.

» Sieviete ASV, kura atmaskoja izvarotājus, un pilsēta, kas viņai to nepiedeva

48 gadus vecā Šerila nav redzējusi savu māti kopš 21 gada vecuma. Viņas patēvs Hadlovs nomira cietumā 2007. gadā.

Sieviete norāda, ka viņa "nogāja no sliedēm" un nedzīvoja ļoti labu dzīvi pēc Hadlova aresta, taču vēlāk atrada mērķi savai dzīvei, pabeidzot augstskolu un kļūstot par žurnālisti.

"Visu savu dzīvi esmu dzīvojusi ar vainas apziņu, ka viņš nogalināja Steisiju," viņa saka. "Nepaiet ne diena, kad es par viņu nedomāju."

Pēdējos gados viņas vainas apziņa pārtapa milzīgās dusmās. Viņa zināja, ka viņai kaut kas ir jādara, lai no tām tiktu vaļā - tā radās Austrālijas femicīdu un bērnu nāves karte.

Izmantojot "Google Maps", Šerila Mūdija dokumentē katru vardarbīgu sieviešu un bērnu nāvi Austrālijā, kartē šobrīd ir atzīmēti un aprakstīti vairāk nekā 1800 upuri.

Viņa izmanto savas žurnālistes prasmes, lai pieminētu šīs sievietes un bērnus, tāpēc šī karte esot vairāk nekā tikai drūma statistika.

"Mani satracināja doma, ka Steisijas-Annijas nāve tiks aizmirsta, kad viņas ģimene un es tam tiks pāri," viņa stāsta.

"Katra valsts piemin bojā gājušos karavīrus, bet neviens nepiemin tos, kuri mirst no vardarbības. Es gribēju dokumentēt vardarbības patieso apmēru.

Fakts ir tāds, ka nav nozīmes - vai tu esi vīrietis, sieviete vai bērns, ja tevi nogalinās, slepkava, visticamāk, būs cilvēks."

Austrālijā vidēji nedēļā viena sieviete nomirst no viņas pašreizējā vai bijušā partnera rokas, liecina jaunākā Austrālijas Kriminoloģijas institūta statistika.

» Izvarošanas un vardarbība 10 gadu garumā. Ariels Kastro un trīs meiteņu pazemojuma gadi

Katra interaktīvās kartes sirds aizved uz kādas vardarbīgas nāves stāstu, kurā ir Šerilas Mūdijas izveidots stāsts par nelaiķi, kā pamatā ir laikrakstu arhīvi, tiesas ziņojumi un apelāciju spriedumi.

Kartē ir atrodami stāsti par nolaidību, vardarbību ģimenē, kā arī svešu cilvēku vardarbību. Iekļauta sīkāka informācija par vainīgo personu. Ja bijis iespējams, cietusī ģimene ir izteikusies par slepkavību.

Pati pirmā nāve, kas tika dokumentēta kartē, bija viņas patēva noslepkavotā Steisija-Annija Treisa. Viņa ir dokumentējusi vairāk nekā 1800 vardarbīgus nāves gadījumus - katram pavadot apmēram stundu sava brīvā laika.

» Memoriāls ar 440 augstpapēžu kurpju pāriem... Tik sievietes pagājušajā gadā nogalināja viņu vīri Turcijā

Būdama pieaugusi, Mūdijas kundze palūdza savu lietu, kuru glabāja sociālie dienesti. Viņas fails bija pārpildīts ar stāstiem par vardarbību un nolaidību viņas ģimenē.

Viņas personīgā pieredze pastiprina dziļo saikni ar katru no šiem stāstiem: "Es sirdī turu katru no šīm sievietēm."

Femicīdu karte ir daļa no kampaņas "Sarkanā sirds", kuru Mūdija uzsāka 2015. gadā pēc tam, kad tika ziņots par "milzīgu" skaitu ar vardarbīgas nāves gadījumu. Sākotnēji kampaņa bija stāstu veidošanas platforma, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par ierakstu platformu par vardarbību pret sievietēm un bērniem.

Protams, ne visi komentāri un vēlējumi ir atbalstoši - Mūdija regulāri saņem nāves un izvarošanas draudus, kas nebūt nav tikai tiešsaistes troļļošana.

Septembrī viņas zirgs tika nogalināts - tā spranda tika pārlauzta. Pirms tam viņas suns tika noindēts - ķimikālija izkausēja dzīvnieka muti, mēli un barības vadu. Policija izmeklē abus negadījumus, kas, iespējams, saistīti ar tiešsaistes draudiem, ko ievietojuši vīrieši, kuri dzīvo netālu no Šerilas.

"Šie vīrieši vēlas, lai karte tiktu izņemta no interneta - jo tā parāda, cik lielā mērā vardarbība ir vērsta pret konkrētu dzimumu," viņa saka.

Pozitīvāka atzinība par paveikto tika gūta jūnijā, kad kartes autore tika nominēta Austrālijas labāko žurnālistu sarakstā "The Walkleys" par viņas novatorisko veikumu, izmantojot "Google Maps".