Tikmēr FKTK uzsver, ka par konkrētiem banku klientiem viņi runāt nedrīkstot. Tomēr komisijā piekrīt paskaidrot, ko īsti paredz likums gadījumos, kad maksātnespējīgas bankas noguldītājs pārvaldījis savu klientu naudu.
"Ja noguldītājs plāno tieši veikt tādu funkciju – pārvaldīt trešo personu līdzekļus, tam noguldītājam vajag noslēgt attiecīgo līgumu ar banku, atklāt visu informāciju, nodrošināt, ka tās trešās personas, kuru naudu tas pārvaldīs, ir identificētas bankā, un bankai ir noteikti jānodrošina funkcija, ka visas šīs trešās personas tiek uzskaitītas atsevišķi," skaidro FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
"Ja noguldītājs neveica šo darbību, teikšu tā – neizpildīja pienācīgi savus pienākumus, bankā attiecīgi nenoslēdza pareizu līgumu, neizdarīja visas tās darbības, kas ir nepieciešamas, tad šis noguldītājs tiek uzskatīts kā viens, un viņš saņem 100 tūkstošus eiro tikai. Jo vairāk neko nevar izdarīt. Tā ir likuma prasība," uzsver FKTK pārstāve.
Klientiem bija jābūt identificētiem pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas – tātad līdz augusta vidum. Vai RNP ar "PNB banku" tobrīd bija noslēdzis šādus līgumus, uzņēmums atbildēt atsakās.
Jebkurā gadījumā prasīt šo naudu kā garantēto atlīdzību varētu tikai paši RNP klienti, jo to izmaksā uz personas norādīto bankas kontu. Arī tas izriet no FKTK pārstāves Ļebedevas teorētiskā skaidrojuma:
"Manā skatījumā tieši pārvaldītājam ir pienākums informēt, vai [klientiem pēc garantētās atlīdzības] ir jāiet vai nē.