Vai rīdziniekiem par atkritumu izvešanu būs jāmaksā vairāk? Pirmdien izlems uzņēmuma "Tīrīga" nākotni (8)

Raidījuma "Nekā personīga" rīcībā nonācis gandrīz 700 miljonus vērtais līgums starp pašvaldību un privātajiem partneriem. Ja lēmums būs par labu "Tīrīgai", tad turpmākajos gados rīdziniekiem ar katru gadu par atkritumu izvešanu būs jāmaksā arvien vairāk. Ja tiesa lems par labu Konkurences padomei, tad Rīgas domei var nākties privātajiem uzņēmumiem maksāt apjomīgu kompensāciju. 

» Konkurences padome neļauj "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi gadā izmet vairāk nekā divus miljonus tonnu atkritumu. Lai gan formāli nozarē ir konkurence, realitātē valstī atkritumus apsaimnieko pašvaldību dibināti uzņēmumi vai privāti monopoli. 

Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička saka: "Situācija no likumdošanas viedokļa tika veidota tā, lai tiktu izslēgta konkurence konkrētā teritorijā. Pamazām to grozot, tika faktiski radīta šī situācija, ka konkrētās teritorijās pastāv tikai viena operatora izvēles iespēja.

Paralēli likumdošanā tika veikti grozījumi, ka arī pašvaldībām, nerīkojot konkursus, ir tiesības pašām nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu - tīro biznesa funkciju, lai gan tirgū pastāv efektīvi konkurenti, kas varētu piedāvāt  labāku piedāvājumu. Bet regulējums ir tāds, ka pašvaldībai pat nav jāsacenšas ar privātiem uzņēmumiem, parādot, ka viņa spēj būt efektīvāka vai ka ir kāda tirgus nepilnība."

Šomēnes Rīgā bija jāsākas monopolam uz 20 gadiem. Tas diviem privātiem uzņēmumiem "Clean R" un "Eco Baltia vide" garantētu 676 miljonu eiro ienākumus. 

Pamatojums atkritumu tirgus atdošanai vienam uzņēmumam ir balstīts Rīgas domes 2015. gadā pasūtītā pētījumā. Šis pētījums izmaksāja 48 tūkstošus eiro un rosināja veidot kopuzņēmumu ar privātām kompānijām.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe informē, ka "Tur bija arī minēts, kādēļ, ņemot vērā šo nepieciešamo izmaiņu investīciju apjoma dēļ, iepirkuma formāts nebūtu piemērotākais, jo tie būtu ievērojami dārgāki tarifi nekā publiskā privātā partnerība. Savukārt vēl viens variants, tātad bez PPP, bez iepirkuma ir iespēja pašvaldībai nodrošināt šo pakalpojumu ar saviem līdzekļiem, tātad caur savu kādu pašvaldības uzņēmumu.

Savukārt šī tēma jau bija apskatīta vēl vairākus gadus iepriekš, kad es ar šo jautājumu nestrādāju, bet, cik man zināms, ir bijušas divas darba grupas un faktiski iespēja, ka pašvaldība šo pakalpojumu nodrošina saviem spēkiem, tika noraidīta, arī Konkurences padomes iebildumu dēļ."

Šobrīd pētījums ir novecojis, jo top atkritumu depozīta sistēma, uz kuru jau vairākus gadus ir atsaukusies Eiropas Komisija. Autori līgumā norāda, cik būtu jāinvestē Rīgas atkritumu apsaimniekošanā, bet netiek parādīti aprēķini, kā šāda summa ir radusies.

Pētījumu par to, kā attīstīt atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, rakstīja divi uzņēmumi: "Geo Consultants" un "Konsorts". Abi atrodas vienā ēkā Olīvu ielā. Intervijām firmu vadītāji nepiekrīt, jo Rīgas dome neesot devusi atļauju runāt ar žurnālistiem.

Viens no šiem uzņēmumiem "Geo Consultants" bieži uzvar valsts un pašvaldību rīkotajos konkursos. Starp tā īpašniekiem ir Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Ābeltiņš. "Konsortu" dibinājis un vada kādreizējais finanšu ministrs Uldis Osis. 

Iepirkuma organizēšanai Rīgas pašvaldība piesaistīja juristu Edgaru Atlāci. 2013. gadā viņš īsu brīdi bija poligona "Getliņi Eko" darbinieks. Atlācis vadīja Getliņu iepirkumu komisiju, kas skandalozā konkursā atkritumu šķirošanas rūpnīcas celšanu uzticēja "Vides pakalpojumu grupai" - firmai, kas tolaik vēl daļēji piederēja Šķēlem. Šķirošanas rūpnīcu projektēja un būvuzraudzību veica "Geo Consultants". Šobrīd Šķēle oficiāli vairs nav īpašnieks, bet firma pievienota vienam no "Tīrīgas" monopolistiem "Clean R".

Atlācis no poligona "Getliņi Eko", kā arī tā īpašniekiem Rīgas un Stopiņu pašvaldības par juridiskajiem pakalpojumiem kopumā saņēma 600 tūkstošus eiro. Atlācis vairākus gadus konsultē arī Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošo atkritumu monopolistu "ZAAO". Edgars Atlācis palīdzēja gatavot arī Jūrmalas atkritumu monopola iepirkumu, kurā uzvarēja "Clean R". Viņš bijis arī "Geo Consultants" jurists, bet Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija Atlāci izvirzījusi pārstāvēt nozares intereses darba grupā Vides ministrijā, Iepirkumu uzraudzības biroja konsultatīvajā padomē. 

Apstrīdētais Rīgas domes, “Getliņi Eko” un privāto kompāniju apvienības “Tīrīga” līgums parakstīts 14. jūnijā. Ja līgumu lauž, domei privātajiem partneriem jāizmaksā miljons eiro un pilnībā jākompensē ieguldījumi. "Clean R" ir iegādājies 17 jaunus atkritumvedējus un pašizgāzējus, kā arī vairākus vieglos auto. 

Rīdzinieku līdzšinējie rēķini par atkritumu izvešanu pieaugs no dažiem procentiem līdz pat 60%. Saskaņā ar koncesijas līgumu maksa par atkritumu kubikmetra izvešanu pirmajā gadā būs 17,65 eiro bez PVN un turpinās palielināties katru gadu, līdz 23,41 eiro 2020. gadā. 

» Pagaidu noregulējuma laikā rīdziniekiem varētu pieaugt maksa par atkritumu izvešanu

Šajos aprēķinos nav paredzētas dabas resursu nodokļa izmaiņas. Bet, tā kā tas palielināsies, attiecīgi mainīsies arī tarifs. Lai gan iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par šķiroto atkritumu izmešanu, tarifā iekļauta samaksa arī par to. Uz katru kubikmetru ierēķināta 9 centu peļņa. 

Sadaļa, kas varētu samazināt tarifu, ir ienākumi no sašķiroto atkritumu pārdošanas. Tomēr šajā ailē visos 20 gados ierakstīta nulle. Līgumā nav minēts, kas saņems ienākumus no pārstrādei derīgajām izejvielām. Pašlaik Latvijā 90% no visa pārstrādājamā iepakojuma uzpērk divi uzņēmumi, kopumā ar 16 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Viens no tiem ir "Latvijas zaļais punkts", kas cieši saistīts ar "Tīrīgu" veidojošo firmu "Eco Baltia vide".

Līdz šī gada beigām visās Eiropas Savienības valstīs bija jāpanāk, ka pārstrādāta vai atkārtoti izmantota tiek puse no atkritumiem. Latvijā rādītājs ir viens no sliktākajiem - mazāk par ceturto daļu. Tieši galvaspilsētā situācija ir visproblemātiskākā, jo Rīgā iedzīvotāji rada lielāko daļu valsts atkritumu. Ja Latvija turpinās ignorēt prasības, tad Eiropas Savienība var sākt pārkāpuma procedūru.

Vides ministrija izstrādājusi likuma izmaiņas, kas liks tirgotājiem un ēdinātājiem nodalīt atkritumus, ko var pārstrādāt kompostā. Šādi bioloģiski atkritumi veido gandrīz pusi no visa, kas tiek apglabāts atkritumu poligonos, tomēr to izvešana un pārstrāde būs dārgāka.