Atklāts, kā izskatījušies cilvēki, kas dzīvojuši pirms 50 tūkstošiem gadu (1)

Pirmās deņisoviešu mirstīgās atliekas atklātas vien 2008. gadā. Eksperti lēš, ka šie mūsdienu cilvēka senči ir dzīvojuši pirms 50 tūkstošiem gadu. Līdz šim nav bijušas rekonstrukcijas, kas atklātu, kā mūsu attālie radi varētu būt izskatījušies.

Zinātnieki stāsta, ka pirms aptuveni 100 tūkstošiem gadu Zemi apdzīvojušas vairākas cilvēku sugas, tostarp mūsdienu cilvēki, neandertālieši un deņisovieši.

"Deņisovieši daudzās pazīmēs līdzinājās neandertāliešiem un arī mums, mūsdienu cilvēkiem, taču viņiem bija arī savas unikālās pazīmes," vēstījis Jeruzālemes Universitātes profesors Lirans Karmels.

» Pēdējā laika lielākais atklājums zinātnē - divu cilvēku sugu hibrīds

Tiek uzskatīts, ka šī cilvēku suga galvenokārt apdzīvojusi mūsdienu Sibīrijas un Austrumāzijas teritorijas. Zinātnieki tāpat atraduši pierādījumus tam, ka deņisovieši ir dzīvojuši Tibetas teritorijās un, pavisam iespējams, nodevuši cilvēkiem, kas mūsdienās apdzīvo šīs teritorijas, genus, kas palīdz izturēt dzīvi lielā augstumā. Tāpat tiek lēsts, ka deņisoviešu gēni atrodami aptuveni piecos procentos mūsdienu Okeānijas iedzīvotāju.

Zinātnieki pašlaik vēl nav atklājuši, kādēļ šī cilvēku suga ir izzudusi. Līdz šīm vienīgās atrastās liecības par šīs sugas eksistenci ir trīs zobi, mazā pirkstiņa kauls un apakšžoklis.

Nesen veiktā vizuālā tēla rekonstrukcija liecina, ka deņisoviešiem bijis platāks galvaskauss par neandertāliešiem un mūsdienu cilvēkiem. Viņiem nav arī bijis zods. Deņisoviešiem bijušas slīpas pieres un gara seja kā neandertāliešiem, taču līdzīgs sakodiens mūsdienu cilvēkam.

Eksperti min, ka šī rekonstrukcija ir tikai viens solis pretī cilvēces vēstures izprašanai.

"Viņi bija cilvēki, kas bija ļoti līdzīgi mums. Atšķirību apzināšanās var būt kritiski svarīga, lai saprastu, kas tieši mūs padara par to, kas esam, un kā mēs esam adaptējušies dzīvei uz šīs planētas," minējis profesors Karmels.