Tiesa piespriež sodu cilvēktirdzniecībā apsūdzētajam Cēsu novada zemniekam (1)

Tiesa nosprieda piedzīt par labu valstij cietušajiem izmaksāto kompensāciju 1330 eiro katram, kā arī samaksāt morālo kompensāciju 500 eiro par labu cietušajam un 1000 eiro par labu cietušajai.

» "Pirksti no aukstuma bija savilkti, tos nevarēja atlocīt!" Jauna informācija par pirmo cilvēktirdzniecības gadījumu Latvijā

Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis, cietušie vai cietušo pārstāvji desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma saņemšanas tiesa sagatavo pilnu spriedumu un paziņo tā pieejamības dienu, skaidroja tiesā. 

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā desmit dienu laikā no tā pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Kā iepriekš ziņoja "Latvijas Avīze", par divu slaucēju paverdzināšanu prokurore Daiga Gavariņa prasīja zemniekam divarpus gadu reālu cietumsodu. Savas debašu runas nobeigumā prokurore sacīja, ka cilvēktirdzniecība ir rupjš cilvēku tiesību pārkāpums, un šajā gadījumā tā izpaudusies kā turēšana kalpībā un esot pilnīgi pierādīta. Likums par cilvēktirdzniecību paredz bargu sodu - tikai brīvības atņemšanu, tāpēc arī prokurore nolēmusi prasīt divarpus gadus cietumā, vēstīja laikraksts.

Vīrietim uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 154. panta par cilvēku tirdzniecību. Gipters Cēsu novada Vaives pagasta fermā "Mežmaļi" ekspluatācijas nolūkos kalpībā turējis divus cilvēkus. Vispirms 2016. gada vasarā tolaik 60 gadus veco Gunāru, bet tā paša gada beigās un nākamā gada sākumā - tikpat veco Agritu.

Kā noskaidrojusi "Latvijas Avīze", Gunāram apsūdzētais ierādījis dzīvošanai nepiemērotas telpas bez tualetes un apkures, un bez darba līguma solījis maksāt 18 eiro dienā. Tas par 46 govju slaukšanu divas reizes dienā, šo govju un vēl sešu teļu kopšanu, vēsta laikraksts.

Gunārs kriminālprocesā atzīts par cietušo. Viņš vairākas nedēļas strādājis bez atlīdzības, bijis atkarīgs no apstākļiem, ticējis solījumiem par samaksu, ticis maldināts, ka par izslaukto pienu neesot saņemta nauda, tāpēc neko nevarot viņam maksāt algā.

Ne mazāk kā divas nedēļas vīrieša vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika, vēsta laikraksts. Savukārt, kad Gunārs prasījis algu, apsūdzētais draudējis ar paziņām policijā.

Gunārs tiesā atzinis, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām, ko arī izdarījis. Tagad tiesā kā algu no Giptera viņš prasa 1098 eiro un morālo kaitējumu 1500 eiro.

Līdzīgā situācijā nokļuvusi arī Agrita, kura fermā ieradusies 2016.gada decembrī. Viņai uz rokas solīts maksāt 15 eiro dienā. Sievietei nav bijis kur dzīvot, un tādā veidā apsūdzētais viņu izmantojis, vēsta laikraksts.

Par darbu līdz 2017. gada aprīlim Gipters viņai samaksājis 50 eiro, reizi divās nedēļās vedis pārtiku. Tomēr sieviete uzskata, ka viņai par darbu nav samaksāti 2500 eiro, un viņa arī prasa 5000 eiro morālo kompensāciju. 

Sievietes darba laikā Gipters par pienu saņēmis vairāk nekā 12 000 eiro, noskaidroja "Latvijas Avīze".

Tieši viņa uzrakstījusi iesniegumu Valsts darba inspekcijā, pēc kā fermu apmeklējusi policija. Vērsties inspekcijā viņu pamudinājis apsūdzētā mātes brālis, kurš kādu dienu ieradies fermā un sastapis novārgušo Agritu. Viņš fermu ar lopiem māsasdēlam izīrējis.

Katram no abiem slaucējiem valsts samaksājusi 1330 eiro kompensāciju.

Tikmēr apsūdzētais savu vainu un kompensācijas tiesā neatzina.