Izvarošanas un vardarbība 10 gadu garumā. Ariels Kastro un trīs meiteņu pazemojuma gadi (7)

Neskatoties uz vīrieša problemātisko uzvedību, viņa meita Endžija Grega uzskatījusi, ka viņas tēvs ir draudzīgs vīrietis, kurš ir gatavs kārtīgi rūpēties par saviem līdzcilvēkiem - Kastro mēdzis viņu vest slepenos pārbraucienos ar motociklu un visiem saimes bērniem sarīkot īpašas "matu griešanas ballītes" mājas dārzā. Sievietes viedoklis par tēvu, protams, kardināli mainījies, kad viņa uzzinājusi par viņa nodarījumiem.

"Esmu pārsteigta par to, kā viņš visu šo laiku varēja būt tik jauks pret mums, tajā pašā laikā atņemot citu ģimenēm viņu bērnus un gadiem ilgi neizjūtot pat pietiekami daudz vainas, lai viņas atbrīvotu," sarunā ar medijiem stāstījusi Endžija.

Ievilināšana un nolaupīšana

Pats Ariels Kastro pēc noziegumu atklāšanas teicis, ka viņš nolaupīšanas ir izplānojis iepriekš - viņam esot atlicis vien gaidīt piemērotāko mirkli. Viņš savas upures ievilinājis lamatās, izmantojot samērā klišejiskus paņēmienus - viņš piedāvājis kucēnu, aizvešanu uz nepieciešamo vietu un palīdzību bērna meklēšanā. Visas nolaupītās sievietes zinājušas Arielu un pazinušas kādu no viņa bērniem.

Par nolaupītāja pirmo upuri kļuva Mišela Naita. Viņa 2002. gada 23. augustā bija ceļā uz tikšanos vietējā sociālajā dienestā, lai runātu par apgādnieka tiesību atgūšananu pār savu dēlu. Naita nav varējusi atrast pareizo ēku, tādēļ vērsusies pie garāmgājējiem, kuri nav spējuši viņai dot norādes. Tad viņa ieraudzījusi Kastro, kurš viņu ir piedāvājis pavest ar mašīnu. Viņš sācis braukt nepareizajā virzienā, apgalvojot, ka viņa mājās ir kucēns, kuru Mišela varētu uzdāvināt savam dēlam. Pasažiera puses durvīm nav bijis roktura. 

Naita ieradusies viņa mājās un devusies uz istabu otrajā stāvā, kurā, pēc Kastro teiktā, bijis kucēns. Tiklīdz sieviete iegājusi istabā, durvis ir tikušas aizslēgtas. Tobrīd Naita vēl nezināja, ka neiznāks no šīs adreses vēl 11 gadus.

» Sieviete ASV, kura atmaskoja izvarotājus, un pilsēta, kas viņai to nepiedeva

Nākamā nolaupītā meitene bija 16 gadus vecā Amanda Berija, kura 2003. gadā stopoja no sava darba "Burger King" restorānā uz mājām. Viņa ieraudzīja pazīstamu mašīnu un piekrita, ka Ariels Kastro viņu aizved.

Par pēdējo vīrieša upuri kļuva 14 gadus vecā Džina Dehesusa, viena no Kastro meitas Arienes draudzenēm. Viņa tā arī nenokļuva uz sarunāto tikšanos ar draudzeni 2004. gada pavasarī. Kastro viņai lūdzis palīdzību savas meitas meklēšanā un, gluži tāpat kā pārējās meitenes, ieslēdzis viņu istabā.

Ironiskā kārtā, par ģimenes draugu atvases pazušanu rakstīja arī Kastro dēls Entonijs, kurš tajā laikā studēja žurnālistiku. Viņš ir intervējis Dehesusas māti, Nensiju Ruizu, kura minējusi, ka "man žēl, ka bija jānotiek traģēdijai, lai es iepazītu savus kaimiņus, kuri šajās dienā ir tik daudz darījuši manā labā".

Prātam neaptverama cietsirdība

Ariela Kastro upuru dzīves bija pilnas ar šausmām un sāpēm. No sākuma meitenes dzīvojušas mājas pagrabā, tad Kastro pārcēlis viņu ieslodzījumu uz šaurām istabiņām otrajā stāvā. Istabas durvīs bijuši caurumi ēdiena pasniegšanai. Par tualeti kalpojis plastmasas spainis, kuru vīrietis reti kad iztukšojis.

Vīrietis nereti ņirgājies par meitenēm arī psiholoģiski. Viņš mēdzis atstāt vaļā istabas durvis, kārdinot meitenes ar iespēju nokļūt brīvībā, taču turpat vien gaidījis, lai upuri noķertu un "sodītu" ar brutālu fizisku izrēķināšanos. Savu dzimšanas dienu vietā Kastro meitenēm licis svinēt savu nolaupīšanas dienu.

Šādi ritēja vairāki gadi, pilni ar seksuālu, fizisku un emocionālu vardarbību. Par vienīgo saikni ar ārpasauli meitenēm kalpojis mazs melnbalts televizors un viņu sagūstītājs. Ar laiku meitenes sapratušas vairākas svarīgas lietas. Galvenokārt - to, ka Kastro ir sadists un viņas nekādā gadījumā nedrīkst viņa klātbūtnē izrādīt vājumu.

» "Man bija normāla dzīve, bet tad es nokļuvu attiecību cietumā..." Dokumentālā filma "Izdzīvotājas"

Par lūzuma punktu šajā šokējoši nežēlīgajā "vāveres ritenī" kļuva Amandas Berijas atskārsme, ka pēc vairāku gadu izvarošanas viņai ir iestājusies grūtniecība. Ariela Kastro plānos neietilpa bērns, taču viņš ļāva, lai grūtniecība norit savu gaitu. Sieviete dzemdējusi bērnu uz piepūšamā bērnu peldbaseinā savā istabā. Viņai palīdzējusi Mišela Naita, kura jau bija dzemdējusi vienu no Kastro bērniem. 

Sievietes dzīvojušas kopā, taču tajā pašā laikā - atsevišķi, vienmēr būdamas atkarīgas no sava nolaupītāja labvēlības. Mišela Naita parasti tikusi turēta kopā ar Džīnu Dehesusu. Naitai ir bijis ass raksturs, kas bieži vien provocējis konfliktus ar Kastro, kurš viņai nežēlīgi atriebies ar biežu fizisku vardarbību un izvarošanu. Sieviete vēlāk atklājusi, ka bijusi stāvoklī vismaz piecas reizes, taču neviens no augļiem nav izdzīvojis cietsirdīgās sišanas dēļ. 

Amanda Berija tika turēta mazā istabā ar savu mazo meitu Džoselīnu, kuras tēvs arī bijis Kastro. Sieviete mēģinājusi maksimāli uzturēt "normālas" dzīves ritmu un ar meitu spēlējusi spēli, kurā viņas it kā darījušas dažādas ikdienišķas lietas, teiksim, devušās uz skolu. Vēlāk tiesā atklājies, ka viņa gūstā rakstījusi dienasgrāmatu, kurā dokumentējusi katru uzbrukuma reizi.

Džīna Dehesusa piedzīvoja līdzīgu likteni, kā pārējās sievietes. Viņas ģimene cītīgi turpināja meklēt pazudušo Džīnu, pat nenojaušot, ka viņa atrodas pavisam netālu no savām mājām. Kastro reiz no viņas mātes paņēmis skrejlapu, kurā vēstīts, ka pazudusi viņas meita, un aiznesis to Džīnai kā perversu joku.

Brīnumainā izglābšanās un taisnīgums

Sievietēm ar katru gadu arvien vairāk šķitis, ka viņu gūsts nekad nebeigsies. Par liktenīgu kļuva kāda diena 2013. gada maijā, vairāk nekā desmit gadus pēc pirmās nolaupīšanas. Šajā dienā Kastro bija devies uz tuvējo ātrās ēdināšanas restorānu un aizmirsis aizslēgt aiz sevis Naitas istabas durvis. Viņas meita, Džoselīna, paziņojusi: "Es nevaru atrast tēti! Mammu, tēta mašīna ir prom!"

Šī bija pirmā izdevība desmit gadu laikā. Berija izlēmusi, ka pienācis laiks rīkoties. Viņa devusies pie parādes durvīm un sākusi kliegt. Viņu pamanījis kāds garāmgājējs, Čārlzs Remsijs, kurš palīdzējis sievietei izlauzt durvis un tad piezvanījis policijai.

» "Kā to var nodarīt bērnam?" ASV vīrietis 20 gadus tur gūstā un izvaro savu pameitu

Vēlāk atklājies, ka Mišela Naita ir dzirdējusi troksni, taču bijusi pārliecināta, ka Kastro ir notvēris Amandu cenšoties aizbēgt. Pēc kāda laika mājā iebrukusi policija un atbrīvojusi abas atlikušās sievietes un bērnus. Naita medijiem atklājusi, ka tad, kad viņa pirmo reizi desmit gadu laikā ar pārējām gūstā turētajām sievietēm sēdējusi piemājas zālienā un sajutusi saules starus uz savas ādas, viņai licies, ka uz viņu raugās dievs. Dienā, kurā Amanda Berija, Mišela Naita un Džīna Dehesusa atguvušas savu brīvību, Ariels Kastro to zaudēja.

Foto: Ariela Kastro tiesas prāva

Ariels Kastro tiesas zālē centies mazināt sava nodarījuma smagumu, apgalvojot, ka gan viņš, gan nolaupītās meitenes ir atkarīgi no seksa. Kastro apgalvojis, ka vardarbība nav bijusi ne tuvu tik briesmīga, kā varēt šķist, un meitenes esot ar viņu dzīvojušas komfortā un labprātīgi.

"Vairums, ja pat ne visi, seksuālie kontakti, kas norisinājās mūsu starpā, bija ar abpusēju piekrišanu," nolaupītājs stāstījis tiesā.

Viņš minējis, ka nav bijis vardarbīgs un ka sievietes pašas vēlējušās stāties dzimumsakaros. Kā argumentu vīrietis minējis arī to, ka sievietes nolaupīšanas mirklī jau bija zaudējušas nevainību.

Mišela Naita, kura 11 gadus bija uzrunājusi Kastro kā "viņš" vai "vecis", pirmo reizi izteica viņa vārdu, sniedzot savu liecību tiesas zālē.

"Tu atņēmi man 11 manas dzīves gadus," teikusi sieviete.

Kastro piesprieda mūža ieslodzījumu un papildus tūkstoš gadu cietumsodu. Viņš aiz restēm izturēja vien mēnesi un 2013. gada 3. septembrī tika atrasts miris savā cietuma kamerā pakāries gultasveļā.

Mišela Naita nomainīja savu vārdu un uzrakstīja grāmatu par savu pieredzi. Divus gadus pēc savas izglābšanās, 2015. gada 6. maijā, viņa apprecējusies. Sieviete cer atjaunot kontaktu ar savu dēlu, kurš ticis adoptēts viņas prombūtnes laikā.

Amanda Berija dzīvo kopā ar savu meitu, Džoselīnu, un sākusi televīzijā vēstīt par pazudušiem cilvēkiem. Viņa kopā ar Džīnu Dehesusu uzrakstījusi memuāru par savu traumatisko pieredzi. Džīna Dehesusa pašlaik darbojas pazudušo cilvēku meklēšanas dienestā Ohaio.

Viens no tiesas lēmumiem bija atļaut Ariela Kastro mājas nojaukšanu. Pirmo triecienu fasādei ar ekskavatoru sniegusi Dehesusas tante.