FKTK informēja, ka "PrivatBank" vairākos gadījumos nebija ieguvusi dokumentus un veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos par klientu kontos esošo finanšu līdzekļu izcelsmi un dokumentējusi secinājumus, nav nodrošinājusi savlaicīgu un kvalitatīvu klientu izpēti un rezultātu dokumentēšanu, kā arī slēdzieni klientu lietās ir nepilnīgi un tai nebija savlaicīgi lēmusi par darījumu attiecību ar klientu izbeigšanu.
Ņemot vērā minēto, FKTK secināja, ka banka nav nodrošinājusi efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību NILLTFN jomā tā, lai tā savā darbībā ievērotu NILLTPFN normatīvo aktu prasības, turklāt pārkāpumi vērtējami kā būtiski un ilgstoši. Vienlaikus FKTK ņem vērā "PrivatBank" līdz šim paveikto FKTK konstatēto trūkumu novēršanā.
Pēc FKTK lēmuma "PrivatBank" noteiktā termiņā komisijai ir jāiesniedz pasākumu plāns noteikto tiesisko pienākumu veikšanai un konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic plānā paredzētie pasākumi, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN riska pārvaldības jomā. "PrivatBank", piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējumus par "PrivatBank" iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti.
Bankai noteiktais soda naudas apmērs ir 90% no maksimālā likumā norādītā apmēra - 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. "PrivatBank" noteiktā soda nauda viena mēneša laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas jāiemaksā valsts budžetā.
LETA jau ziņoja, ka "PrivatBank" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar zaudējumiem 706 000 eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats. Savukārt "PrivatBank" grupas zaudējumi 2019. gada pirmajos sešos mēnešos bija 448 000 eiro apmērā, kas ir samazinājums 3,3 reizes.
Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" 2019. gada marta beigās bija 13.lielākā banka Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank", kuru 2016. gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.