Raidījums: Kariņš nepalaiž komandējumā Nemiro, kurš vēlas panākt indiešiem draudzīgas uzturēšanās atļaujas valstī (8)

20. augustā Latvijā ieradās delegācija no Indijas. Tās vadībā Indijas viceprezidents Venkai Naidu. Pirmā tik augsta līmeņa Indijas amatpersonu vizīte Baltijas valstīs. Satikās ar Valsts prezidentu, premjeru un ministriem. 

Līdzi atbrauca arī biznesmeņu delegācija ar uzņēmēju Ašišu Sarafu. Neoficiāli zināms, ka vizītes gatavošanas laikā no Indijas puses saņemta prasība piedāvāt iespējamos investīciju projektus Latvijas reģionos. Tie indiešiem nav likušies interesanti un īsi pirms brauciena ieteikts sagatavot līdzīgu sarakstu ar objektiem Rīgā, atklāj raidījums.

Tomēr, kad augusta nogalē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizēja "Latvijas – Indijas Biznesa forumu", delegācijas vadītājs runājis tieši - viņus un viņam pazīstamos uzņēmējus interesē tikai iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Eiropas savienībā. Pretī Latvijas pusei piesolīta nauda, ko mēs varētu guldīt ekonomikā un attīstīt ražošanu.

Ašišs Sarafs pieprasījis tikšanos ar Pilsonības migrāciju lietu pārvaldi, lai uzturēšanās atļauju jautājumu risinātu pa tiešo. Tomēr pēc Latvijas vēstnieka Indijā un citu amatpersonu diplomātiskiem ieteikumiem, delegācija uz PMLP tomēr nav devusies. Sarafs aizbraucis tālāk uz Igauniju, bet pieteicis, ka atpakaļceļā uz Indiju, varētu vēlreiz iebraukt Rīgā un šo jautājumu pārrunāt. Atkārtotā vizīte tomēr nenotika.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro bija klāt sarunās ar biznesmeņiem no Indijas. Viņš saklausījis patiesu vēlmi investēt Latvijā miljonus un nolēmis palīdzēt šim plānam notikt. 

Pirms vēlēšanām publiski izskanēja aizdomas, ka aiz partijas KPV LV stāv arī Aināra Šlesera intereses. Tieši viņš būdams Saeimas deputāts pirms 9 gadiem panāca grozījumus, kas ļāva apmaiņā pret nopirktu nekustamo īpašumu vai ieguldījumu vietējos uzņēmumos, trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

Šādi pie biļetes brīvai iebraukšanai Eiropā tika daudzi arī Krievijas politiskajai elitei pietuvināti ietekmīgi biznesmeņi, no kuriem vairāki šobrīd nonākuši melnajos sarakstos gan Latvijā, gan Eiropā. Tagad autļauju izsniegšana ir būtiski sarukusi un KPV LV ministri nolēmuši, ka to nepieciešams reanimēt. Un darījumi ar Indiju būtu veids kā to izdarīt. 

Indijas delegācijas mudinājums pārskatīt uzturēšanās atļauju saņemšanu būtu jāvērtē uzmanīgi un ne tik dedzīgi kā to vēlas Ralfs Nemiro. Tā uzskata ekonomikas ministra darba uzteikumu saņēmušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Pēc viņa domām miglaini solījumi iebraucēju naudu ieguldīt ēkās vai finanšu fondos ir īstermiņa peļņa, kurā ieinteresēti atsevišķi uzņēmēji.

Premjers ir pret ekonomikas ministra centienus stiprināt Šlesera laikā radīto biznesa ideju un sola, ka varētu runāt par uzturēšanās atļauju programmas aizvēršanu. Pēc Krišjāņa Kariņa teiktā tas rada riskus drošībai, bojā Latvijas reputāciju un nav ilgtermiņa plāns kā attīstit ekonomiku. 

Nākšana pretī atsevišķiem Indijas biznesmeņiem nav vienīgais veids kā KPV LV vēlas atvieglot Latvijā iebraukšanu ārvalstniekiem. Pavasarī Saeimā pēc tobrīt vēl šīs partijas biedres Lindas Liepiņas ieceres nonāca priekšlikums ārvalstu studentiem Latvijā atļaut nedēļā strādāt 40 stundas. Tas nozīmē pilna laika darba dienu.

Šobrīd likumā laiks ierobežots līdz 20 stundām. Liepiņa nepiekrīt idejas pretiniekiem, ka šādi daudzas augstskolas uzņems ārvalstniekus, kuri uz papīra skaitīsies studenti, bet dzīvē uz atvieglotiem noteikumiem būs iekļuvuši Eiropā, lai strādātu.

Šo ieceri Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja, jo kopā ar KPV LV nobalsoja Apvienībai Par, ZZS un Saskaņa.

Kā "Nekā personīga" atklāja Ārlietu ministrija tās darbinieki no Indijas  jau šobrīd saņem rekordlielu iespējamo vīzu pieteikumu skaitu. Pirms gada strādāšanai Šengenas zonā pieteikušies 1873 indieši. Vīza atteikta gandrīz pusei - 45 procentiem. Studētgribētāju bijis krietni vairāk - divarpustūkstoš. No tiem vīzu nesaņēma 791. 

2018. gadā:

• Pieteikumi Šengenas vīzai - 1873. Atteikts - 861 (45,97%).
• Latvijas nacionālā vīzas (arī studentiem) pieteikumi - 2553. Atteikts - 791 (30,98%)
• Šogad līdz septembrim aina ir līdzīga - Šengenas vīzai 1407 pieteikumi. Atteikumi gandrīz pusei no interesentiem. Latvijas vīzai 1764 pieteikumi un 611 iespējamie studenti tomēr uz Latviju braukt nevarēs. 

2019. gadā:

• Pieteikumi Šengenas vīzai - 1407. Atteikts - 659 (46,80%)
• Latvijas nacionālā vīzas (arī studentiem) pieteikumi - 1764. Atteikts - 611 (34,43%)

Kā raidījumam saka ārlietu ministrs - uz Latviju it kā studēt ir gatavi braukt arī cilvēki, kuri nespēj pat dažus teikumus noformulēt angļu valodā. Kas ļauj secināt, ka viņu patiesais mērķis nokļūt Latvijā nav saistīts ar izglītības iegūšanu.

Valsts drošības dienests iepriekš brīdināja, ka "peļņas nolūkā Latvijā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšana valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Iespējamo studentu pārbaudes notiek pārāk virspusēji, un tas rada riskus, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas". 

Negodīgo augstskolu darba izvērtējums joprojām pieklibo. Tā uzskata lielākajās Latvijas universitātēs. Kārļa Šadurska laikā ministrija jautājumu esot centusies sakārtot, bet saskarusies ar pamatīgu mācību iestāžu pretestību. Bet premjers uzskata, ka, grozot likumu, tiks slēpti atvērts darba tirgus iebraucējiem un iesaka koalīcijas partneriem to tā arī sabiedrībai skaidrot. Viņš pats ir pret šādu ieceri, jo valdība lēmusi, ka vispirms no ārvalstīm jācenšas piesaistīt augstākas "raudzes" speciālisti.