Spānijas basketbolisti otro reizi vēsturē triumfē Pasaules kausa izcīņā

Spānija finālā ar rezultātu 95:75 (23:14, 20:17, 23:16, 29:28) pārliecinoši pārspēja Argentīnu.

Spānija par pasaules čempioni kļuva arī 2006.gadā, kad triumfēja turnīrā Japānā.

Uzvarētājiem rezultatīvākais ar 20 punktiem un septiņām atlēkušajām bumbām bija Rikijs Rubio, 15 punktus guva Serhio Ļuļs, bet 14 punkti, septiņas bumbas zem groziem un septiņas rezultatīvas piespēles bija Markam Gasolam. Pa 11 punktiem bija brāļiem Huančo un Villijam Ernangomesiem, bet 11 punkti un desmit atlēkušās bumbas bija Rūdijam Fernandesam.

Fernandess un Gasols par čempioniem kļuva arī pirms 13 gadiem. Gasols šogad Toronto "Raptors" sastāvā izcīnīja arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, tādējādi viņš ir tikai otrais basketbolists vēsturē, kam vienā sezonā izdevies uzvarēt gan NBA, gan Pasaules kausa izcīņā. 

Argentīniešiem 24 punktus guva Gavriels Deks, 17 punkti bija Nikolasam Laprovitolam, bet 11 punkti un astoņas rezultatīvas piespēles bija Fakundo Kampaco. Vecmeistars Luiss Skola šoreiz samierinājās ar astoņiem punktiem un astoņām atlēkušajām bumbām.

Spāņi titula maču iesāka ar septiņiem bezatbildes punktiem spēles pirmajās divās minūtēs. Spānijas basketbolisti ātri sasniedza desmit punktu pārsvaru, turpretī argentīnieši pirmajās četrās minūtēs tikai vienu reizi iekaroja grozu (2:14). Nikolass Brusino ar pāris tālmetieniem ātri samazināja pretinieku pārsvaru, bet ceturtdaļas turpinājumā spāņi uzvarēja cīņā zem groziem un bija disciplinētāki, spēles pirmās desmit minūtes uzvarot ar 23:14.

Otrajā ceturtdaļā Rūdijs Fernandess ar diviem tālmetieniem panāca jau 17 punktu pārsvaru spāņiem (31:14). Turpinājumā argentīnieši izlīdzināja spēles gaitu, bet Spānijas izlase turējās komfortablā vadībā un pārtraukumā devās ar 12 punktu pārsvaru (43:31).

Tāpat kā pirmajā puslaikā, arī otrā ievadā klusēja Argentīnas līderis Luiss Skola. Turpretī spāņi turpināja palielināt pārsvaru, kas vienubrīd sasniedza jau 22 punktus. Argentīnas izlase ar saviem uzbrukumiem īsti nespēja pietuvoties spāņiem, kuri droši nosargāja vadību un svinēja uzvaru.

Spānija pasaules labāko četriniekā iekļuvusi trešo reizi, bet no iepriekšējām divām, vienā atbrauca mājās ar medaļām, 2006.gadā izcīnot augstākā kaluma godalgas.

Serhio Skariolo vadītā komanda pirmā posma apakšgrupā pārspēja Tunisiju, Puertoriko un Irānu, otrajā posmā tika pārspēta Itālija un Serbija, ceturtdaļfinālā ar 90:78 uzvarēta Polija, bet pusfinālā  - ar 95:88 otrajā pagarinājumā Austrālija.

Spānija bija Latvijas izlases pretiniece Pasaules kausa kvalifikācijas Eiropas zonas otrajā posmā, abos mačos svinot grūtas uzvaras.

Argentīna 1950.gadā kļuva par pirmo pasaules čempioni, bet līdz šim gadam pie medaļām tika tikai vienu reizi - 2002.gadā, kad tika izcīnīts sudrabs. 

Serhio Ernandesa stūrētā Argentīna pirmajā posmā uzvarēja Dienvidkoreju, Krieviju un Nigēriju, otrajā posmā tika galā ar Venecuēlu un Poliju, ceturtdaļfinālā ar 97:87 pieveica Serbiju, bet pusfinālā - ar 80:66 Franciju.

Bronzas mačā Francija ar rezultātu 67:59 (11:16, 10:14, 21:16, 25:13) pārspēja latviešu izcelsmes trenera Andreja Lēmaņa vadīto Austrāliju.

Šī bija pirmā Pasaules kausa izcīņa, kurā piedalījās 32 izlases. Visas komandas bija sadalītas astoņās grupās pa četrām izlasēm, kuras aizvadīja viena apļa turnīru, pēc kura katras grupas divas labākās valstsvienības turpināja cīņu par medaļām.

Iepriekšējā Pasaules kausa izcīņā, kas notika 2014.gadā, uzvaru otro turnīru pēc kārtas izcīnīja ASV izlase. Amerikāņi aizvadīja savu vēsturē sliktāko čempionātu, palikdami septītajā pozīcijā.

Latvijas izlase Pasaules kausa finālturnīram nekvalificējās, izšķirošajā mačā netiekot pie vajadzīgā punktu pārsvara pār Melnkalni.