Dinozauri gāja bojā vienā dienā? Jauns atklājums vēsta, kas tieši varēja notikt pirms 66 miljoniem gadu (4)

Iegūtie ieži, ko pētnieki atraduši 130 metru dziļumā zem Meksikas līča, ir nogulumi, kas izveidojušies dažu stundu laikā pēc tam, kad planētā bija ietriecies milzīgs asteroīds, kas pēc pētnieku apgalvojumiem nogalinājis dinozaurus.

Šīs katastrofas iemesls tika atklāts, pateicoties Lielbritānijas un ASV zinātniekiem 2016. gadā. 200 kilometrus plašais krāteris atrodas zem Meksikas Jukatanas pussalas.

Zinātnieku komanda ekspedīcijas laikā no zemūdens pasaules izņēmusi kodolu, kas būtībā dokumentē to, ko ģeologi dēvē par Kainozoju jeb zīdītāju laikmetu.

Iezis, kas atradās ūdens dzīlēs ir sadrumstalojies, bet tā saturs ir pilnīgi neskarts, apgalvo zinātnieki. Viņi uzsver, ka iezis radies no spēcīga trieciena, spiediena, karstuma un ūdens ietekmes, jo tajā dominē stiklveida saturs. Ieža struktūra esot līdzīga tādiem akmeņiem, kas rodas, kad vulkānu lava mijiedarbojas ar jūras ūdeni.

Trieciens, ko radījis asteroīds it kā radījis milzu viļņu impulsu, kas jūras ūdeni aizskalojis līdz pat krastam simtiem kilometru attālumā. Ūdens turpinājis plūst un aizpildīt krāteri.

Zinātnieki apgalvo, ka trieciena rezultātā radies arī milzīgs viļņu impulss, kurš izraisījis cunami.

"Jā, tas viss varēja notikt vienā dienā," stāsta profesors no Teksasas Universitātes Ostinā. Cunami kustējies ar reaktīvās lidmašīnas ātrumu.

Pārsteidzoši, ka, pētot 130 metru dziļumu, nekur nav manīts sērs. Tas esot ļoti dīvaini, jo asteroīds būtu piepildījis visu tuvāko jūras gultni ar sēru. Visticamāk, tas ir iztvaikojis un, ja tā, tad tik liels daudzums sēra, kas sajaukts ar ūdeni, iztvaikojot sāktu strauji atdzesēt klimatu un tādos apstākļos dzīvas radības nespētu dzīvot. Pētnieki uzsver, ka arī šī informācija liecina par dinozauru bojāeju.