Valdība izsludina ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā

Gan Valsts kancelejas juristi, gan arī Tieslietu ministrijas eksperti ieteica izsludināt ārkārtējo situāciju, kas esošajā situācijā esot vienīgais pareizas lēmums.

Lemjot par rīkojuma projektu, Kariņš aicināja ministrus paust nostāju minētajā jautājumā. Rīkojuma projektu neatbalstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Savukārt rīkojuma projektu atbalstīja pārējie klātesošie ministri - zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Valdības ārkārtas sēdē nepiedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) un veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15. septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem un pašvaldību.

Tāpat tiek uzdots līdz 13. septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14. septembra. 

Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas. Sarunu procedūras pretendentiem izvirzītās prasības un arī procedūras rezultāts ir jāsaskaņo ar VARAM.

No tiem komersantiem, kuri nav gatavi turpināt darbu, domei jāpieprasa noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem, lai sarunu procedūra varētu tikt izsludināta balstoties uz tiem noteikumiem, uz kuriem līdz šim konkrētie apsaimniekotāji nodrošinājuši savu darbu. 

Vēl līdz 13. septembrim domei jānosaka atkritumu apsaimniekošanas tarifs, ka stāsies spēkā ar 15. septembri, kā arī no šī datuma jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem ir vai nav noslēgts sadarbības līgums ar sarunu procedūras uzvarētāju.

» "Lursoft" pētījums: Cik apgroza un cik nopelna atkritumu savākšanas uzņēmumi?

Domei arī uzticēts nodrošināt, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiskajam apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam un saskaņā ar jauno apstiprināto maksu.

Ar rīkojumu tiek paredzēts uzlikt par pienākumu arī iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem, norēķinus veicot par periodu no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma saņemšanas brīža.

Vienlaikus Rīgas domei tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim netiek piemērota administratīvā atbildība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu, kā arī nodrošināt, ka iedzīvotājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiks nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas teritorijā.

Rīkojums arī nosaka, ka par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas pastāvēšanas laikā atbild Rīgas pilsētas pašvaldība.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas dome šodien atkārtoti vērsās pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. 

Pašvaldība ir saņēmusi visu četru līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju atbildes par iespēju turpināt nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", kas jau patlaban nodrošina aptuveni 88% atkritumu izvešanu Rīgā, pauduši gatavību turpināt līdzšinējo darbu. Arī SIA "Lautus" norādījuši, ka var mēģināt piesaistīt nepieciešamās investīcijas, taču vēlās no domes atsevišķas garantijas par to, kādā veidā tiks panākts, ka Konkurences padomes (KP) pieņemtais lēmums, kas šobrīd ir saistošs tikai Rīgas pašvaldībai, būs saistošs arī gala patērētājam jeb atkritumu radītājam. 

Savukārt SIA "Pilsētvides serviss" atbildējuši, ka savu darbību Rīgā turpināt vairs neplāno.

Izsludināt ārkārtas situāciju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) valdību rosināja jau otrdien, 10. septembrī, tomēr ministri par to nespēja vienoties un aicināja Rīgas domi pildīt KP lēmumu.

Valdības lēmums noteica, ka Rīgas domei jāvēršas pie visiem četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem ar aicinājumu turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Ja Rīgas dome saņems rakstiskus apliecinājumus no operatoriem, ka viņi to nav gatavi darīt, tad dome varēs atkal vērsties pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli, nolēma valdība.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja VARAM.

Pēc Pūces paustā, šīs situācijas izsludināšana ir vienīgais tiesiskais instruments, kā nodrošināt, ko Rīgā pēc 15. septembra ir likumisks atkritumu izvedējs.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" un "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15. septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.