Kailfoto meistars Aleksandrs Sokolovs grasās pabeigt vidusskolu (1)

"Pirmais gads, kad es jūtos vecs. Iztēlojos, ka turu savu dzīvi rokās un redzu gan sākumu, gan beigas. Vairs nav jautājumu, nav noslēpumu. Viss ir skaidrs. Viss ir redzams.

Tā ir forša sajūta. Vairs nav stresa, nav ilūziju.

Ziniet, kas man šobrīd ir vissvarīgākais un dārgākais? Mani vecāki! Laiks iet. Pienāks tāds brīdis, kad es raudāšu, kā mazs puika un nevarēšu apstāties. Tas ir neizbēgami. Tāpēc ļoti novērtēju katru minūti, ko pavadu ar ģimeni.

Uztaisīju sarakstu, ar savām jaunības kļūdām. Izrādās, ka dažas ir labojamas. Tāpēc iestājos Rīgas Tālmācības vidusskolā. Pabeigšu nākošgad un par vienu kompleksu būs mazāk.

Sapratu, ka "visu drīkst". Tiešām visu. Nav nekādu morālu normu vai noteikumu. Katrs cilvēks tikai pats var izlemt, kas viņam ir pieņemami un kas nav. "Trakas lietas" vairs man neliekas tik trakas.

Secināju, ka jācenšas būt dāsnam un ar vieglu sirdi tērēt naudu uz cilvēkiem, pret kuriem ir jūtas. Tas emocionālais feedbaacks ir nenovērtējams!

Darbā mani neuzrunā ne foto, ne kailums. Vislielāko gandarījumu es gūstu no tā, ka redzu, cik ļoti sieviete mainās fotosesijas laikā. Līdzīgi kā pacelt no zemes kaut kādu pelēku akmeni, uzliet virsū ūdeni, patīrīt mazliet un tas sāk žilbinoši spīdēt! Jo tas ir zelts. Darbā ir tas pats. Katra sieviete - ir zelts, un man vajag viņai to parādīt, lai viņa pati ieraudzītu cik skaista un sievišķīga viņa ir!

Vēl, sapratu, ka dzīvei (Varbūt tikai manai) nav nekādas jēgas. Vienīgais ko tagad var darīt, mēģināt dabūt vairāk foršu emociju no katra mirkļa.

P.S. Mana atpūta un meditācija ir būvēt un konstruēt. Vakar mēģināju pabeigt jumtu, bet saule paslēpās pārāk ātri," rakstīja Sokolovs.