Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

"Pastardienas bolīds" un citi kosmiski objekti. Saruna ar astronomu Ilgoni Vilku (2)

Ilustratīvs attēls. Foto: Reuters/ScanPix
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ko "sarkanā bumba ar liesmojošo asti", kas pirmdienas, 9. septembra, vakarā pārsteidza Latvijas iedzīvotājus, nozīmē Latvijas zinātniekiem? Kāpēc bolīds atšķiras no meteorīta? Kā entuziasti šādas parādības var izpētīt pašu spēkiem? Kurš no kosmiskajiem objektiem nodēvēts baisi – par "pastardienas bolīdu"? Interesantus faktus par kosmosa procesu sekām uz Zemes sarunā ar portālu "Apollo" atklāj astronoms Ilgonis Vilks. 

Vilks atgādina - "9. septembra bolīdam" līdzīgi objekti nav retums. "Piemēram, 2017. gada oktobrī bija līdzīga kalibra, arī pēc spožuma un redzamības apstākļiem līdzīgs, arī zaļš bolīds. Pirms tam – 2011. gadā – vispār bija tāds, ko daži jau nosauca par "pastardienas bolīdu", jo tas pilnīgi izgaismoja apkārtni. Tā kā reizēm šādi notikumi virs Latvijas gadās," stāsta astronoms. 

» Atklāj jaunu informāciju par pirmdien debesīs novēroto "sarkano bumbu ar liesmojošo asti"

Tiesa, zinātniekiem šī nav elementāra pētniecības viela. "Ir grūti kaut ko izdarīt, tāpēc, ka tas ir ļoti īss brīdis, ko novērotāji redzējuši. Dažos gadījumos tas fiksēts fotogrāfijās un video, bet pasaulē šī parādība ir gana labi pazīstama un izpētīta, tādēļ nav nekas speciāli jādara."

Vilks uzsver - ja gadījumā būtu cerība, ka kaut kas ir nokritis uz zemes Latvijā, tad būtu vērts pievērst lielāku uzmanību.

Kā saprast, vai objekts varētu būt piezemējies? 

Viena no pazīmēm ir troksnis, atklāj Vilks. "Tāpēc es uzreiz "Twitter" uzdevu jautājumu – vai ir dzirdēts troksnis?

Pāris vietās tas tika pieminēts, bet tas nebija pārliecinoši.

Ja būtu spēcīgs troksnis un izteikta, ilgi paliekoša dūmu aste, tas norādītu, ka šis objekts nokritis relatīvi tuvu. Tad būtu vērts veikt sīkākus pētījumus. Šobrīd ir arī skaidrs, ka tas aizlidoja orientējoši Baltkrievijas – Krievijas robežas virzienā. Jebkurā gadījumā – nekas nenokrita pie mums Latvijā," teic zinātnieks. 

Pēc aculiecinieku aprakstiem Vilks secina, ka objekts nav bijis gana liels, lai nonāktu līdz zemes virsmai. 

Šādu objektu kosmosā ir gana daudz un parādīšanos pie apvāršņa prognozēt neesot iespējams.

Kas notiktu, ja šāds bolīds ietriektos Zemē?

"Ja neuzkrīt tieši virsū kādai ēkai, tad faktiski nekas traks. Kaut kas līdzīgs šī gada jūnijā tika novērots Indijā. Tur rīsu laukā bija izsista bedre, kur pusotra metra dziļumā tika atrasts 15 kilogramus smags meteorīts. Tas ir krietni vairāk nekā tas, ko redzējām vakar," stāsta Vilks. 

» Foto: kā izskatās bīstamais meteorīts, kas eksplodēja virs Beringa jūras

Meteorīts? Meteors? Bolīds? 

"Meteorīts ir tad, kad objekts ir nokritis uz zemes un to var paņemt rokās. Ja meteors jeb krītošā zvaigzne, ko bieži var redzēt, ir ļoti spožs, tad to dēvē par bolīdu.

Šoreiz īstais vārds ir bolīds," skaidro astronoms. 

Viņš piebilst - ja kādam ir interese, šo bolīdu iespējams arī izpētīt vairāk – saprast, cik ilgs bijis tā lidojums, fiksējot lidojuma trajektoriju. Taču kameras, kuras to fiksējušas, lielākoties ir platleņķa, tāpēc trajektorija ir izkropļota un ir grūti precīzi noteikt, kur tas aizlido.

Video: LTV Ziņu dienesta kameras fiksē 9. septembra meteoru

Vārds bolīds ir cēlies no grieķu vārda bolis (βολίς), kas nozīmē "zibens uzplaiksnījums". Šo terminu astronomi lieto, lai aprakstītu uguns bumbas, kas ir spilgtākas nekā ierasts. Pastāv arī superbolīdi, kas ir vēl spilgtāki par bolīdiem. Viens no zināmākajiem pēdējā laika superbolīdiem ir Čeļabinskas meteors, kurš par meteorītu tapa 2013. gada 15. februārī. Bolīdu sastāvs var būt dažāds - gan metālisks un akmeņains asteroīds, gan ledus komēta, kas sastāv no amonija un metāna. Atmosfēras pretestības un berzes dēļ bolīds uzliesmo ar noteiktu spēku un spilgtumu.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu