"Lursoft" pētījums: Cik apgroza un cik nopelna atkritumu savākšanas uzņēmumi? (7)

2018. gada nozares kopējais apgrozījums sasniedza 130,53 milj. eiro, gūta 10,58 milj. eiro peļņa un VID administrētajos nodokļos samaksāti 22,41 milj. eiro. Ar darba vietām nozare pērn nodrošinājusi 2,9 tūkstošus strādājošo.

Ievērojami lielāks apgrozījums un peļņa nekā pārējiem nozares uzņēmumiem ir SIA "Clean R", kas aizvadītajā gadā apgrozīja 33,37 miljonus eiro, veidojot ceturto daļu no atkritumu savākšanas uzņēmumu kopējā apgrozījuma.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA "Clean R" patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs, savukārt uzņēmuma padomē iecelts Harijs Krongorns, kurš ieņem padomes locekļa amatu arī ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītajā AS "Liepājas Autobusu parks" un medijos tiek dēvēts par bijušā politiķa uzticības personu. Pats G. Kokorevičs kā patiesais labuma guvējs patlaban reģistrēts 25 uzņēmumos, tostarp AS "Tīrīga".

SIA "Eco Baltia vide" apgrozījums 2018. gadā bija 16,32 milj. eiro, no tiem 12,62 milj. eiro devuši ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (+14,85%, salīdzinot ar 2017. gadu). Gada pārskatā norādīts vien, ka lielāko daļu no ieņēmumiem par pakalpojumu sniegšanu nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana, savukārt šīs ieņēmumu daļas pieaugumu nodrošinājusi gan savākto atkritumu apjoma, gan tarifa pieaugums.

Pēdējo piecu gadu laikā SIA "Eco Baltia vide" apgrozījums audzis par 126,73%, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā veidojusi 342,68 tūkst. eiro.

SIA "Eco Baltia vide" kapitāldaļu turētājs ir SIA "Eco Baltia grupa", savukārt, runājot par uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem, norādīts, ka tos nav iespējams noskaidrot.

Gadījumā, ja AS "Tīrīga" tiks pie atkritumu apsaimniekošanas Rīgā, turpmāk abi lielākie galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotāji SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Clean R" faktiski turpinās strādāt galvaspilsētā, nu jau kā daļa no AS "Tīrīga".

Jaunreģistrētā AS "Tīrīga", kurai līgums paredz vismaz uz 20 gadiem monopoltiesības galvaspilsētā uz atkritumu savākšanas pakalpojumiem, sevi jau pieteikusi ar strauju tarifu kāpšanu, aizbildinoties gan, ka cenu kāpums noteikts, jo tiks izveidota jauna intrastruktūra - nākamo trīs gadu laikā Rīgā tikšot izveidoti 2 500 atkritumu šķirošanas punkti un 12 šķirošanas laukumi.

Apgrozījuma ziņā trešais lielākais uzņēmums starp atkritumu savācējiem ir Ķekavas novadā reģistrētais SIA "Lautus", kura daļas pieder pirms diviem gadiem reģistrētajam SIA "AM Investīcijas" un kura patiesie labuma guvēji ir Sandra Eglīte, Agris Markss un Armands Strods.

Ar katru gadu SIA "Lautus" apgrozījums pieaug - ja 2014. gadā atkritumu savākšanas uzņēmums apgrozīja 2,68 milj. eiro, tad pērn tā apgrozījums jau veidoja 8,42 milj. eiro. 

Kā ziņots iesniegtajā pārskatā, no kopējā apgrozījuma 22% veido darījumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē, vēl 17% - darījumi industriālo un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanas nozarē, 13% - darījumi veselības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, 8% - šķiroto materiālu pirmapstrāde un 9% - vakuuma atkritumu savākšana un sanācija.

Vairāk nekā 8 milj. eiro pērn apgrozījis arī "Eco Baltia" grupā ietilpstošais AS "Latvijas Zaļais Punkts", kas, saskaņā ar sadarbības līgumiem, kas noslēgti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Latvijā ievieš un realizē ražotāju atbildības sistēmas izlietotā iepakojuma, elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumu, kā arī videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu.

Iepazīstoties ar nozares kopējiem finanšu rādītājiem, redzams, ka 2018. gadā atkritumu savākšanas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 10,58 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn uzņēmumu peļņa augusi vairāk nekā 3 reizes. Ar peļņu aizvadītajā gadā strādājuši 48,12% no visiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar atkritumu savākšanu.

Lielākie zaudējumi 2018. gadā nozarē bijuši SIA "Viduskurzemes AAO" - 197,13 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas.

Atkritumu savākšanas nozarē reģistrētie uzņēmumi 2018. gadā VID administrētajos nodokļos kopā samaksājuši 22,41 milj. eiro, no kuriem trešo daļu (7,91 milj. eiro) – SIA "Clean R".

Otrs lielākais nodokļu maksātājs pērn bijis divdesmit astoņām pašvaldībām (61,6% no pamatkapitāla ieguldījusi Valmieras pilsētas pašvaldība) piederošais SIA "ZAAO", kas valsts kopbudžetā nodokļos samaksājis 2,5 miljonus eiro, par 19,43% vairāk nekā gadu iepriekš. No kopējās nodokļu summas 596,56 tūkstoši eiro veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 264,77 tūkstoši - iedzīvotāju ienākuma nodoklis.