IUB: Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus

"Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus," teica Gaile.

Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet.

"Lai cīnītos ar karteli, (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem," sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

"Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus," pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vienojies ar vairākām ministrijām un valsts iestādēm līdz oktobrim meklēt iespējamos risinājumus iepirkumu procedūras uzlabošanai.

"Mums ir jādomā par to, kā sakārtot iepirkumu sistēmu. Ja iepirkumu procedūrā pastāv iespēja kaut ko sarunāt, tad tā nav laba procedūra. Laba sistēmas nepieļauj iespēju sarunāt. Mums ir gana laba pieredze ar finanšu sektora sakārtošanu, kad vairākām nozarēm kopā sastrādājoties mēs ieguvām kvalitatīvu rezultātu. Līdzīgi tagad ķersimies klāt iepirkumu sistēmai," teica Kariņš.

Puses vienojās, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) līdz 1. oktobrim jāsagatavo informatīvais ziņojums par to, kā, dažādām nozarēm strādājot kopā, varētu uzlabot situāciju kopumā.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt Konkurences padome veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.