/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/08/03/12430440t1h935e.jpg)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunajā izmeklēšanā par būvnieku iespējamām koruptīvām darbībām tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem un vienam politiķim, noskaidrojis LTV raidījums "de facto".
Raidījums: "Būvnieku karteļa" sešiniekā ir pieci būvnieki un viens politiķis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KNAB paziņojis, ka tika aizturētas divas personas, kas vēlāk atbrīvotas. Kopumā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību.
Saskaņā ar likumu, tiesības uz aizstāvību ir personai, par kuru tiek pieņemts vai apgalvots, ka tā izdarījusi noziedzīgus nodarījumus.
No "de facto" zināmā var secināt, ka šīs personas varētu būt sekojošas. Bijušie "Skonto būves" īpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers. Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs apstiprināja, ka Rāvim noteikts statuss "persona, pret kuru sākts kriminālprocess".
Trešais varētu būt "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Viņa advokāts Jānis Rozenbergs atteicās izmeklēšanu komentēt.
Lai gan pats noliedzis statusu lietā, sešiniekam būtu pieskaitāms "Arčers" un "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns. Pēc iznākšanas no KNAB viņš atbildēt uz žurnālistu jautājumiem negribēja: "Jums mazliet pieklājības ir vai nav? Redzat, es esmu iznācis ārā, ko jūs kasāties virsū."
Tiesības uz aizstāvību lietā izmanto arī bijušais būvuzņēmējs Māris Martinsons. Arī viņš vainu pārkāpumos neatzina.
Starp minētajiem esošajiem un bijušajiem būvuzņēmējiem kā vienīgais politiķis ar tiesībām uz aizstāvību ir Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (JV). Viņš sarunā ar "de facto" pret viņu uzsākto procesu sauc par nepamatotu.
Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurš arī tika izsaukts uz KNAB, piemērots liecinieka statuss.
KNAB kriminālprocesu uzsāka pirms gada par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā. Paralēli KNAB izmeklēšanu veic arī Konkurences padome (KP) par aizliegtu karteļa vienošanos.
KNAB otrdien, 3. septembrī, paziņoja, ka birojs kopīgi ar KP veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.