/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/07/18/12376568t1h04b2.jpg)
Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube ir apņēmies pārbaudīt valdības neapstiprinātā rektora Indriķa Muižnieka komandai izmaksātās kompensācijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Rosina pārbaudi par Muižnieka komandai izmaksātajām prāvajām kompensācijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka no LU aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro. Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.
Kā vēsta TV3, viņiem kompensācijas aprēķinātas, jo tās it kā pienākoties saskaņā ar koplīgumu. Tas esot pārsteidzis universitātes kolēģus, jo koplīgums neesot paredzēts administrācijai. Tomēr aizgājušie saņēmuši ne tikai trīs koplīgumā minēto mēnešu atalgojumu, bet vēl bonusu.
"Tas, kas šinī gadījumā varbūt izskanējis par vairāk atlīdzībām, nekā ir noteikts koplīgumā, ir saistīts ar to, ka aizgāja prom cilvēki no vadības, kuru zināšanu nonākšana citās valsts vai privātās augstskolās (...) varētu būt universitātei ļoti neizdevīga, tāpēc ar šiem cilvēkiem ir diezgan skarbi konfidencialitātes noteikumi. Un faktiski tā nosacīti viena mēnešalgai ir uzlikta pa virsu," komentējis Grantiņš.
Straube skaidrojis, ka ir saņēmis pieprasījumu no LU Senāta dot skaidrojumu par kompensāciju lietu. "Līdz ar to mēs skatīsimies tās lietas, un tad, kad būs skaidrība, tad mēs varēsim kaut ko komentēt. Šobrīd es vēl neesmu tos papīrus visus redzējis, tāpēc es nemācēšu teikt, bet tas, ka ir neapmierinātība, un līdz ar to tad cilvēki grib zināt, vai tas viss ir korekti, tas ir bijis."
Kā atzīmē raidījums, Muižnieks ap sevi bija pulcējis politikai pietuvinātus cilvēkus. Par vienu no trim prorektoriem kļuva bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete no "Vienotības". Administrācijas vadītājs bija Nacionālās apvienības biedrs Grantiņš. Administrācijas juriste Anda Ozola pirms desmit gadiem kandidēja Rīgas domes vēlēšanās vienā sarakstā ar Aināru Šleseru un Andri Ameriku, bet vēlāk pievienojās Latvijas Zaļajai partijai. Bijušajā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska "Vienotība" padomniecei Dacei Tolai universitātē tika finansējumu līgumu koordinatores amats. Kādu laiku Muižnieka padomnieks bija Didzis Šēnbergs no "Vienotības". Rektora biroju vadīja Eihentāle no "Vienotības". Muižnieka vietniece bija ilggadējā Rīgas domniece un bijusī tieslietu ministre no Nacionālās apvienības rindām Baiba Broka. Grantiņš, Broka un Ozola bija arī komisijā, kas rīkoja rektora vēlēšanas.
Muižnieka vadībā administrācijā tika radītas jaunas struktūrvienības - Stratēģijas padome, Akadēmiskā centra attīstības programma, Studiju attīstības programma.
Stratēģijas padomi vadīja Andrejs Ērglis. Šajā padomē darbojās arī Gunta Rača, kura tika arī pie investīciju piesaistes direktora amata un vadīja Akadēmiskā centra attīstības programmu. Viņas nodaļā pie darba ticis Ērgļa dēls Kristaps. LU strādājošie Raču raksturojuši kā ietekmīgāko personu administrācijā. Muižnieks atzinis, ka esot saistīts ar Raču neoficiālām saitēm.
Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmā vadošās ekspertes amatā strādā administrācijas vadītāja sieva Liene Grantiņa.