LDDK neiebilst pret minimālās algas celšanu 2021. gadā (3)

Viņš norādīja, ka tirgus ekonomikā atalgojumu nosaka darba devējs un darba ņēmējs, vienojoties atbilstoši piedāvājuma un pieprasījuma likuma nosacījumiem. Minimālās algas pamatprincips tirgus ekonomikā ir katram pašam noteikt savu minimālo algu. Pieņemot, ka puses individuāli nav spējīgas vienoties par atalgojumu, nākamais un labākais minimālās algas noteikšanas modelis, pēc viņa sacītā, ir nozares ģenerālvienošanās, kur to nosaka nozares darba devēji un darba ņēmēji, savstarpēji vienojoties.

Leiškalns piebilda, ka nozaru darba devējiem un darba ņēmējiem nespējot savstarpēji vienoties, nākamais minimālās algas noteikšanas modelis var būt sociālo partneru vienošanās par vispārējo minimālās algas līmeni valstī, kas ir attiecināma uz minimāla kvalifikācijas, minimāla intensitātes un minimāls atbildības līmeņa nodarbinātību.

Ja sociālie partneri nespēj savstarpēji vienoties, tad minimālās algas noteikšanā var līdzdarboties valdība. Šādā gadījumā labākais modelis ir izstrādāt minimālās algas algoritmu ar aprēķinu. Samērīgs lielums unificētas minimālās algas noteikšanai ir 40-44% no vidējās algas valstī iepriekšējā pārskata periodā.

Pēc Leiškalna sacītā, piedāvātā minimālā alga - 500 eiro - 2021. gadā atbildīs augstāk minētajiem kritērijiem, līdz ar to LDDK nav iebildumu pret piedāvāto lielumu. "

Vienlaikus LDDK vērš uzmanību, ka turpmāk minimālās algas pieņemšanas soļiem vajadzētu būt sociālo partneru kompetencē," uzsvēra LDDK sociālās drošības un nodokļu eksperts.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka negatīvi ir vērtējams valdības Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai dotais uzdevums izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu ar 2020. gada 1. janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram.

"Valdība jau šobrīd plāno vairākas sociālās garantijas, kas ir atvasinātas no minimālās algas apmēra, atstāt iepriekšējā līmenī. Piemēram, šobrīd no minimālās algas apmēra ir atvasināts minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērniem. Šāds algoritms nodrošina, ka, pieaugot vidējai algai valstī un sekojoši arī minimālajai algai, pieaug arī bērnu minimālais uzturlīdzekļu apmērs. Atsaistot to no minimālās algas apmēra un atstājot to iepriekšējā līmenī, vēl vairāk pieaugtu nevienlīdzība starp strādājošajiem bez apgādājamajiem un mazāk aizsargātu sociālu grupu - bērniem," pārliecināts Leiškalns.

Priekšlikumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 300 eiro mēnesī un arī paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu, Leiškalns solīja komentēt vēlāk.

"Tā ir būtiska ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet vienlaikus minimālās algas palielinājums mazina ēnu ekonomiku un palielina valsts budžeta ienākumus," pauda ministrijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme nav tik strauja, lai  palielinātu minimālo algu līdz 500 eiro 2021. gadā.

Viņš norādīja, ka iecere no 2021. gada palielināt minimālo algu līdz 500 eiro pozitīvi ietekmētu valsts ekonomiku tādā ziņā, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk līdzekļu, ko tērēt dažādiem pakalpojumiem un precēm, taču, īstenojot šādu soli, svarīgs ir jautājums, kā kompensēt iztrūkumu valsts budžetā.

"Neizklausās slikti palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, bet jāvērtē, no kurienes šos resursus ņemt. Minimālās algas celšanu jāskata tikai kontekstā ar neapliekamā minimuma celšanu.

Jāsaprot, kas ir tas resurss, no kurienes šos līdzekļus ņemt. Īstermiņā tās var būt iekšējās rezerves, bet ilgtermiņā ir jādara viss, lai augtu ekonomika, attīstītos tautsaimniecība un kāptu eksports. Ja augsim straujāk, kļūsim produktīvāki un veiksmīgāki, par to var runāt. (..) Taču pašlaik šī nauda vēl nav nopelnīta," sacīja Rostovskis.

LTRK ieskatā tuvākajā laikā ir jāsaglabā nodokļu stabilitāte Latvijā, ko valdība iepriekš solījusi uzņēmējiem. Vienīgi pēc nodokļu politikas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību un valsts ekonomiku analīzes var lemt par iespējamām nodokļu korekcijām nākotnē, ja tādas būs nepieciešams, rezumēja LTRK prezidents.

Ja ziņots, ka minimālo algu līdz 500 eiro varētu palielināt sākot no 2021. gada, bet jau ar nākamo gadu plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu, teikts Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022. gadam, par ko šodien lems Ministru kabinets.

Patlaban Latvijā minimālā alga ir 430 eiro, savukārt Lietuvā 555 eiro un Igaunijā 540 eiro. Lai uzlabotu konkurētspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, Latvijā plāno minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 500 eiro ar 2021. gadu.

Ziņojumā uzsvērts, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ir viens no būtiskiem stimuliem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem, kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. 

"Tā ir būtiska ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet vienlaikus minimālās algas palielinājums mazina ēnu ekonomiku un palielina valsts budžeta ienākumus," pauda ministrijā.

Tāpat valdība lems par diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Finanšu ministrijā atzina, ka patlaban noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai nosaka, ka no 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro jeb 250 eiro mēnesī, ko piemēro taksācijas gada ar IIN apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro jeb 440 eiro mēnesī. 

"Vērtējot IIN dinamiku, vērojamas pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā. Nodarbināto skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,4%, savukārt vidējā bruto alga pieaugusi par 7,7%. Algu grupu struktūrā pozitīvas izmaiņas zemāko algu kategorijās - darba ņēmēju īpatsvars tajās samazinās, savukārt augstākajās - pieaug. IIN ieņēmumu septiņu mēnešu plāns izpildīts par 107,2%, turpinoties iepriekšējā gada tendencei - ieņēmumi no darba algas joprojām ir labāki, nekā iepriekš plānots," skaidroja FM.

Ņemot vērā, ka IIN ieņēmumi 2019. gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un, lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, ir priekšlikums paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī augstāko robežu līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. 

Tādējādi 2020. gadā un turpmāk maksimālais diferencētais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī.