Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

RS radīto ietekmi uz valsts budžetu plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot rīdzinieku nodokļu maksājumus (7)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova / LETA

SIA "Rīgas satiksme" radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.-2022. gadam.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, uz kuras pamata tiek apkopota statistika par ES dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020. gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, apgalvo Finanšu ministrija.

Lai kompensētu uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, FM ir izvērtējusi iespējamos negatīvās ietekmes mazinošos pasākumus. Ministrija konstatējusi, ka ir iespējams noteikt, ka "kompensācija tiek veikta atbilstoši IIN sadales principiem no pašvaldības budžetam piekrītošās IIN ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas".

Plānots, ka 2020.gadā šī kompensācija nepārsniegs 38 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 10,1 miljonu eiro. Summas gan var tikt precizētas atbilstoši aktuālākai informācijai, norāda FM.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) iepriekš vēstīja, ka augusta izskaņā viņam bijusi "profesionāla un politiski pragmatiska saruna" ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem par SIA "Rīgas satiksmes" jautājumiem.

Tolaik mērs paziņoja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, par izveidojušos situāciju Rīgas domi vēloties "sodīt dubultā" - 140 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā izskanējušo par aptuveni 70 miljonu ietekmi uz valsts budžetu.

Burovs akcentēja "reālo situāciju", ka no 70 miljoniem lielāko daļu veidojot pamatlīdzekļi jeb tramvaju iegāde atbilstoši jau "vecajiem noslēgtajiem līgumiem". Minētie sabiedriskie transportlīdzekļi jau ir saražoti, piebilda Rīgas mērs. Politiķis akcentēja, ka šajā situācijā esot ļoti viegli publiski izteikt pārmetumus Rīgas domei, savukārt pašvaldība kā atbildes reakciju netaisīšot "manifestāciju pie Ministru kabineta".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu