"Cilvēkiem jāzina, ka 21. gadsimtā cilvēkus joprojām izmanto naudas dēļ un izturas pret viņiem kā pret dzīvniekiem," raidorganizācijas BBC žurnālistiem stāsta polis Mečislavs. Vīrietis kļuva par nežēlīgas poļu vergturu bandas upuri. Ar labākas dzīves solījumiem viņi tautiešus aizvilināja uz Lielbritāniju, bet, tur nonākot, upuru alga tika nozagta un viņi bija spiesti dzīvot necilvēcīgos apstākļos.
Atņēma dokumentus un lika dzīvot necilvēcīgos apstākļos. Poļu vergturu bandas upuru stāsts
Britu policija uzskata, ka banda paverdzināja apmēram 300 cilvēkus, kas pieder mazaizsargātām sabiedrības grupām.
Astoņi bandas locekļi uz paverdzināto tautiešu rēķina nopelnīja ap diviem miljoniem sterliņu mārciņu, aprēķinājusi policija. Tagad noziedznieki atrodas aiz restēm, bet daži upuri piekrituši pastāstīt par piedzīvoto.
Banda savus upurus aizvilināja uz Vestmidlendas grāfisti, solot bezmaksas lidmašīnas biļetes un dzīvošanu, kā arī darbu ar algu 300 mārciņas nedēļā.
Tomēr patiesība izrādījās krietni citādāka. Upuri stāsta, ka dzīves apstākļi esot bijuši necilvēcīgi - viņiem ierādīti netīri matrači, un naktī viņi varēja apsegties tikai ar līdzpaņemtajiem apģērba gabaliem. Dzīvesvietā neesot bijis siltā ūdens.
Solīto bezmaksas labumu vietā viņiem pateica, ka maksa par lidmašīnas biļetēm, dzīvesvietu un pārtiku tikšot atskaitīta no gaidāmās algas. Tādā veidā vergturi uzreiz iesprostoja upurus "parāda važās" - turpmāk viņiem nāksies strādāt, lai it kā atlīdzinātu par lietām, kas viņiem bija solītas par brīvu.
Cilvēku tirgotāji paziņoja, ka ieturēs pusi algas, lai arī iepriekš bija vienojušies par pavisam ko citu.
Iebildumu vai bēgšanas plānu gadījumā sekoja vardarbības un nāves draudi.
Modernās verdzības shēmu vadīja romu ģimene. Pieci vīrieši un trīs sievietes - galvenokārt romu izcelsmes - Lielbritānijā tika notiesāti par cilvēku kontrabandu un piespiedu paverdzināšanu.
Lieta atsauc atmiņā arī pērn Lielbritānijā notiesāto cilvēku tirgotāju grupējumu no Latvijas un apstākļus, kādos dzīvoja tā upuri.
28 upuriem tika atņemti dokumenti, kā guļvieta ierādīts netīrs matracis, bet no Derbišīras grāfistes pārtikas ražotnēs nopelnītās algas viņiem atmestas vien dažas mārciņas.