Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien, 5. septembrī, brīdināja, ka Turcija būs spiesta atvērt durvis Sīrijas bēgļiem, kas vēlas nokļūt Eiropā, ja Ankara nesaņems lielāku starptautisko atbalstu.
Erdogans draud atvērt Turcijas durvis bēgļiem, ja netiks saņemts atbalsts (6)
Turcijā šobrīd mīt vairāk nekā 3,6 miljoni Sīrijas bēgļu, un Ankara aicinājusi izveidot "drošības zonu" Sīrijas ziemeļaustrumos, kur bēgļi varētu atgriezties.
Ja drošības zona netiks izveidota, "mēs būsim spiest atvērt durvis. Vai nu sniedziet atbalstu, vai arī, ja jūs nesniedzat, tad, diemžēl, mēs varam izturēt tikai līdz zināmai robežai", brīdināja Erdoans.
"Vai mums šī nasta būs jānes vieniem?" televīzijas pārraidītajā uzrunā vaicāja prezidents.
Erdogans apgalvo, ka Turcija bēgļiem iztērējusi 40 miljardus dolāru, un kritizēja Rietumus, it sevišķi Eiropas Savienību (ES), par solījumu nepildīšanu.
Atbilstoši 2016. gada vienošanās nosacījumiem ES solīja Ankarai sešus miljardus eiro apmaiņā sagaidot stingrāku robežkontroli, tomēr Erdogans sacīja, ka līdz šim saņemti tikai trīs miljardi.
"Var sanākt, ka mēs būsim spiesti šādi rīkoties (atvērt robežu), lai to (starptautisko palīdzību) saņemtu," skaidroja Erdoans.
Turcija bažījas par jaunu bēgļu pieplūdumu, Sīrijas valdības karaspēkam turpinot ofensīvu Idlibas provincē.
Vēršot spiedienu pret ASV, kam arī būtu jāpiedalās kopīgā drošības zonas kontrolē, Erdoans sacīja, ka Turcija ir "apņēmusies izveidot to līdz septembra beidzamajai nedēļai".
Viņš piebilda, ka 350 000 sīriešu jau atgriezušies Sīrijas daļās, kas 2016. un 2018. gada ofensīvu rezultātā nonāca Turcijas kontrolē.
"Mūsu mērķis ir izmitināt vismaz vienu miljonu mūsu sīriešu brāļu un māsu drošības zonā līdzās 450 kilometrus garam robežas posmam," sacīja Erdoans.
Pilsoņkarš Sīrijā sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
Sīrijas pilsoņkara astoņos gados dzīvību zaudējuši vairāk nekā 370 000 cilvēku, liecina aktīvistu aplēses.