Sprieduma paziņošanas brīdī tiesas zālē atskanēja klusa atvieglojuma nopūta no mirušā tuvinieku puses, bet apsūdzētais, kad tulks viņam spriedumu iztulkoja, neizrādīja nekādas emocijas. Pēc tam tiesā tika nolasīta mirušā māsas sagatavota vēstule. Sieviete tajā raksta, ka Daiņus Burba bija dēls, brālis un tēvs, un «labs cilvēks, kurš nevēlējās mirt». «Viņš atbrauca uz Īriju divus mēnešus pirms savas nāves, meklējot labāku dzīvi,» viņa paskaidroja. Māsa raksta, ka māte ir satriekta, bet brāļa meita un partnere, iespējams, cieš visvairāk. Velosipēds, kuru tēvs nopircis meitai neilgi pirms savas nāves, tagad ir viņas nozīmīgākais īpašums. Gitana Burbaide raksta, ka viņas kā māsas zaudējums ir milzīgs un savās gaidāmajās kāzās viņa nevarēs padejot ar brāli, bet viņas bērni nekad neiepazīs savu tēvoci. Paziņojot Labunskim spriedumu, tiesnese pauda cerību, ka tas dos kādu cerību un mieru upura ģimenei.