Straube: Ja nebūs tiesas ierobežojumu, LU rektora vēlēšanas varētu notikt novembrī vai decembrī

Viņš gan skaidroja, ka šāds scenārijs būtu aktuāls tad, ja procesu ar kādiem lēmumiem neierobežos tiesa. 

Straube stāstīja, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustā ir sapratis, ka divos mēnešos jābūt skaidri redzamai virzībai uz atkārtotām rektora vēlēšanām. Viņš pauda, ka finišs varētu tikt sasniegts vēlāk nekā divu mēnešu laikā.

Ja Ministru kabinets nolemj neapstiprināt LU rektoru, saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto augstskolai divu mēnešu laikā atkārtoti jāorganizē rektora vēlēšanas. Vaicāts, vai, vēlēšanas rīkojot novembrī vai decembrī, netiks pārkāpts Augstskolu likums, Straube norādīja, ka never to komentēt no juridiskā aspekta, tomēr no ministrijas ir sapratis, ka divu mēnešu laikā jābūt "virzībai", nevis vēlēšanām.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji ir jātiek skaidrībā ar augstskolas normatīvo aktu sakārtošanu, tai skaitā LU rektora vēlēšanu nolikumu. Tad ārkārtas Satversmes Sapulce jauninājumus pieņems un izsludinās.

Viņaprāt, divu mēnešu laikā varētu notikt jauno noteikumu izsludināšana, mēnesis tiktu atvēlēts pretendentu pieteikumu saņemšanai un tad - gaidīšanas periods.

Vaicāts, vai viņa skatījumā darbs augstskolas vadībā ir iespējams šajā nokaitētajā situācijā, Straube sacīja, ka "nav nekādu problēmu" un "lielais kuģis - LU - peld tālāk". Viņaprāt, augstskolas vadībā viss darbojas un LU pārvaldībā viņš šobrīd problēmas nesaskata

Par rektora vietas izpildītāju Straube kļuva piektdien, 30. augustā. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka Straube šiem pienākumiem izvēlēts, jo esot bijis viens no retajiem cilvēkiem, kurš neesot nobijies piekrist šim amatam.

Kā ziņots, valdība aizvadītajā otrdienā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Reaģējot uz valdības lēmumu, darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, bet abi prorektori - Ina Druviete un Valdis Segliņš - paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā. Viņš arī lūdzis noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora. Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.

Arī LU iesniedza pieteikumu tiesā pirms valdības sēdes 26. augustā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu apstiprināts augstskolas rektors Muižnieks, izdošanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu.

Savukārt nākamajā dienā tiesā tika saņemts pieteikuma papildinājums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta lēmumu neapstiprināt LU rektora amatā profesoru Muižnieku.

Vakar, 2. septembrī, tika saņemta Administratīvās rajona tiesas atbilde, kurā teikts, ka LU prasību par Ministru kabineta lēmumu Muižnieka jautājumā tika atstāta bez virzības, piedāvājot novērst pieteikumā konstatētos trūkumus. 

Tiesas pārstāve Ilze Butkus skaidroja, ka LU līdz 30. septembrim tiesā var iesniegt trūkstošos dokumentus, tostarp saistībā ar pilnvarojumu. Ja tie netiks novērsti, pieteikums skatīts netiks.

Straube gan paziņoja, ka pieteikums ar kuru tika apstrīdēts valdības lēmums rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku "paliks kā nepilnvērtīgs un netiks pilnveidots".

Savukārt LU Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka "LU rektora vēlēšanu "sāga" ir nonākusi tiesā un tagad to vērtē profesionāļi."

"Attiecībā uz visu to procesu, kas notiek LU, tad, protams, Rektoru padomi tas satrauc. Visa šī situācijas politizēšana. Rektoru padome uzskata, ka tas savā ziņā ir tā kā tāds uzbrukums augstskolu autonomijai," sacīja Muktupāvela.

Viņa gan piebilda, ka notiekošais neietekmējot studiju norisi, tomēr šis gadījums varētu radīt satraukumu arī citās Latvijas universitātēs.