VISC rosina augstskolās neuzņemt reflektantus ar zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem (3)

Jaunnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā paredzēts uzklausīt informāciju par 2018./2019. mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātiem vispārējās izglītības programmās un šo rezultātu izvērtējumu.

Komisijai sagatavotajā materiālā VISC skaidro, ka eksāmenu rezultātus tieši un netieši ietekmē dažādi faktori. Viens no tiem ir saistāms ar to, ka visi izglītojamie kārto vienu eksāmenu, bet mācās pēc dažādām programmām, ar atšķirīgu mācību stundu skaitu. Šo problēmu plānots risināt, jaunā mācību satura kontekstā izstrādājot divu līmeņu eksāmenus.

VISC ieskatā rezultātus ietekmē arī tas, ka centrs katru gadu eksāmenos pakāpeniski samazina reproducējošo uzdevumu skaitu, nomaina kāda uzdevumu veidu, saglabājot pārbaudāmo prasmi, kā arī vairāk iekļauj "nestandarta" uzdevumus un uzdevumus ar praktisku ievirzi.

Tāpat centra ieskatā zemie eksāmenu rezultāti atsevišķos mācību priekšmetos liecina arī par kritušos skolēnu motivāciju iegūt augstus rezultātu, jo augstskolas uzņem gandrīz visus vidusskolas absolventus (tikai dažās programmās ir konkurss).

VISC arī rosina augstskolās neuzņemt reflektantus ar zemiem sasniegumiem CE. Papildu tam centra ieskatā līdz ar teritoriālo reformu nepieciešams novados organizēt 9. klases valsts pārbaudījumu centralizēto vērtēšanu, kā arī paaugstināt prasības uzņemšanai vidusskolā.

LETA jau ziņoja, ka skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

2018./2019. mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015. gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013. gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī krievu valodas eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo desmit gadu laikā - 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.

Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts franču valodas eksāmenā ir uzlabojies sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni 2014. gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs augstākais pēdējos desmit gados.

Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts 2015. gadā - 65,6%.

Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.

Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot 2013. gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.