"Paustajiem apgalvojumiem jābūt patiesiem un pierādāmiem." Portāls "Manabalss.lv" atsakās publicēt iniciatīvas par 5G aizliegšanu

Kā aģentūra LETA uzzināja platformā, mēneša laikā, kopš mobilo sakaru operatori LMT un "Tele2" atsevišķās Latvijas vietās ir iedarbinājuši piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru bāzes stacijas, "Manabalss.lv" ir saņēmusi virkni iniciatīvu iesniegumu ar prasību aizliegt 5G tehnoloģiju. Iesniegumi ir motivēti ar bažām par jaunās tehnoloģijas ietekmi uz cilvēku veselību, uzsverot, ka šis aspekts nav pietiekami izpētīts.

Analizējot šos iesniegumus pēc "Manabalss.lv" iniciatīvu kvalitātes kritērijiem, iniciatīvas noraidītas kā nepublicējamas.

"Pretēji pārmetumiem, ka šie lēmumi ir subjektīvi, jānorāda, ka ikviena platformā pieteiktā iniciatīva tiek vērtēta pēc skaidriem kvalitātes kritērijiem, kuri ir formulēti jau gadiem - krietni pirms 5G ažiotāžas," uzsvēra platformā.

5G tehnoloģijas sakarā būtisks ir kvalitātes kritēriju punkts, ka "iniciatīvā paustajiem apgalvojumiem jābūt patiesiem un pierādāmiem; tās saturs nedrīkst būt maldinošs", skaidroja platformā, piebilstot, ka svarīgs ir arī papildinošais punkts, ka priekšlikumam ir jābūt reāli īstenojamam.

Iniciatīvu autoru un plaša komentētāju loka paustās bažas par 5G elektromagnētisko starojumu, kas masveidā pakļaus iedzīvotājus onkoloģisku saslimšanu riskam, platformas ieskatā nav pamatojamas ar faktiem un balstās viltus ziņās.

Platformā zināja stāstīt, ka gan Eiropas Savienībā (ES), gan starptautiski veiktie izvērstie pētījumi apmēram 20 gadu garumā par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību liecina, ka 5G tehnoloģija ar tās radīto starojumu nav kaitīga cilvēka veselībai.

Austrālijas Elektromagnētisko bioefektu pētniecības centrs (ACEBR) pat secinājis, ka 5G tehnoloģijas radītajam starojumam ir mazāka ietekme uz cilvēkiem nekā jau lietošanā esošajām trešās un ceturtās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijām (3G, 4G).

Netieši ar šīm bažām tiek apšaubīts arī veids, kā valstis nodrošina, ka jebkura jauna tehnoloģija un produkti nonāk tirgū - sertificēšana, testēšana u.tml. Turklāt bieži vien dažādās valstīs un reģionos visu vajag sertificēt no jauna, atkārtoti pierādot produkta nekaitīgumu.

"Ja šī būtu tā tehnoloģija, kurā visa testēšana un pārnešana no laboratorijas uz patēriņa tirgu būtu izgāzusies, tad mums jājautā, kas tieši sertificēšanas procesā ir izgāzies, kuri vēl produkti ir nepamatoti atzīti par nekaitīgiem un ko vajag mainīt, lai citi produkti pareizi tiktu pārbaudīti pirms ieviešanas tirgū?" vaicāja platformā.

Arī 5G aizliegšanas prasītāju paustais, ka "daudzviet pasaulē", piemēram, Zviedrijā, Šveicē un Japānā, kā tas ir izskanējis saziņā ar "Manabalss.lv", šī tehnoloģija tiek aizliegta, neatbilst patiesībai, uzsvēra portālā.

"Tiesa, zviedru zinātnieki Lenarts Hardels un Rainers Nībergs ir vadošie starptautiskā zinātnieku grupā "5G Appeal", kas prasa Eiropas Komisijai (EK) apturēt 5G izvēršanu ES un papildu pētījumu veikšanu par šīs tehnoloģijas radītā elektromagnētiskā starojuma ietekmi.

Bet tas ne tuvu nenozīmē, ka "zviedri to aizliedz".

Bažas oficiālā līmenī Zviedrijā un ES vispār ir vērojamas vien par to, kā Eiropas kompānijām nezaudēt starptautiskajā sacensībā par 5G ieviešanu, kā arī par stratēģisko drošību, ja šo tehnoloģiju ļaus masveidā ieviest Ķīnas kompānijām," pauda platformā, piebilstot, ka EK ir atkārtoti atbildējusi uz "5G Appeal" zinātnieku bažām ar argumentiem par veiktajiem pētījumiem un ES regulējumiem, kas garantē 5G tehnoloģijas drošību.

Nopietni iepazīstoties ar šo korespondenci un to apsverot, ļoti ticama ir gan EK kompetence, gan tās atbildība 513 miljonu iedzīvotāju priekšā, ieskaitot Latviju, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka ES regulējumos pieļautās elektromagnētiskā starojuma normas, saskaņā ar kurām notiek 5G ieviešana, būtu kaitīgas veselībai, skaidroja "Manabalss.lv".

No citviet pasaulē notikušajiem pētījumiem labi uzskatāms summējums ir Austrālijas ACEBR, kur pētījumā nav konstatēts 5G apdraudējums cilvēka veselībai. Tiek norādīts, ka 5G radīto elektromagnētisko starojumu absorbē galvenokārt cilvēka āda, kamēr pašreizējo 3G un 4G tīklu zemāko frekvenču starojums cilvēka organismā ietiecas dziļāk. Attiecīgi jebkāda 5G ietekme uz cilvēka organismu ir salīdzinoši pat mazāka.

Tāpat Austrālijas pētnieki secinājuši, ka nepamatotas ir bažas par 5G darbībai nepieciešamo antenu lielo skaitu. Proti, 5G mobilo ierīču lietotājam esot tuvāk šīm bāzes stacijām, šīm ierīcēm nav nepieciešams darboties ar tik lielu jaudu kā 3G un 4G tīklos. Tas samazina lietotāju ierīču radīto elektromagnētisko starojumu, un tam 5G tīklā lietotājs būs pakļauts mazāk, nekā līdz šim.

Tāpat 5G aizliegumu, pat ja tas kaut kādu apsvērumu dēļ notiktu, būtu grūti reāli īstenot, skaidroja "Manabalss.lv" komanda.

Ja ES regulators vienotajā tirgū šo tehnoloģiju ir atļāvis kā veselībai nekaitīgu, tad "Latvijas pusei nāktos atrast sevišķi izveicīgu juristu superkomandu, lai argumentētu pretēju ieskatu starptautisku šķīrējtiesu prāvās".

Platformā uzsvēra, ka viss iepriekš teiktais arī valdībai Latvijā neliedz sekot Šveices kolēģu piemēram, kur federālā valdība ir atrunājusi sev tiesības 5G tehnoloģijas regulējumus ar laiku padarīt stingrākus, ja to prasītu nākotnes zinātnisko pētījumu veiktās korekcijas mūsu pašreizējās zināšanās. Šādā gadījumā Šveices federālā valdība nebūs arī materiāli atbildīga par komersantu finansiālajiem zaudējumiem.

"Manabalss.lv" skaidroja, ka Šveices gadījumā valstij pārsvarā piederošā "Swisscom" sadarbībā ar Zviedrijas "Ericsson" jau šā gada pirmajā pusē bija uzstādījusi vairāk nekā 100 5G stacijas 54 pilsētās, un līdz gada beigām plāno 5G tīkla pārklājumu 90% no valsts.