"Šis pētījums ir simts reizes apjomīgāks par jebkuru iepriekšējo pētījumu, kas pievērsušies homoseksuālisma un ģenētikas saiknes pētniecībai," izdevumam "Live Science" teicis pētījuma galvenais autors Andrea Ganna.
Pētījumā zinātniekiem neizdevās atrast individuālu gēnu, kas būtu saistīts ar homoseksuālu uzvedību. Tā vietā noskaidrojās, ka pastāv pieci ģenētiski varianti, kas ir nozīmīgi saistīti ar seksuālo orientāciju, bet vēl tūkstošiem gēnu, kas tajā ir mazāk iesaistīti.
Beigās zinātniekiem neizdevās izšķirt noteiktus ģenētiskus modeļus, kas varētu identificēt cilvēka seksuālo orientāciju. Tā vietā, šķiet, noslieci uz homoseksuālismu rada sarežģīts ģenētikas un vides apstākļu sajaukums.
"Faktiski nav iespējams paredzēt cilvēka seksuālo orientāciju, aplūkojot viņa genomu," teicis viens no pētniekiem Bens Nīls.
Tiesa, tas, ka neeksistē viens "geju gēns", nenozīmē, ka seksuālā orientācija nav ģenētiska vai bioloģiska un ir cilvēka izvēle.
"Mēs noskaidrojām, ka pastāv daudzi gēni, kas cilvēkam rada noslieci uz homoseksuālismu, tomēr katrs no tiem individuāli rada ļoti minimālu ietekmi. Turklāt arī izrādījās, ka gēnu nozīme homoseksuālā uzvedībā ir lielāka vīriešiem nekā sievietēm," piebilda Ganna.
Par spīti pētījuma lielajam apjomam tā rezultāti joprojām ir limitēti, jo analizēti bija tikai eiropiešu izcelsmes cilvēki no attīstītajām valstīm.