Sanija Pastare uzskata, ka, atsakoties no kredītu dzēšanas, valsts pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Pretējās domās ir Izglītības ministrija, kas uzsver, ka valsts nekad nav solījusi kredītus dzēst.
"Līdz šim studiju kredītus un studējošo kredītus dzēsa katru gadu, valdībai pieņemot atsevišķu lēmumu. Tā nebija ierasta prakse, kas nostiprināta, ka tā jārīkojas. Viens no novērojumiem - gan no studējošiem, gan sabiedrības kopumā - ir tāds, ka šis process līdz galam nebija caurspīdīgs. Tas nozīmē, ka sabiedrībai nebija sniegta pietiekama informācija. Sabiedrībai būtu svarīgi, lai jebkuram būtu iespēja saņemt kredītu atmaksu," pauž IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Dmitrijs Stepanovs.
Ministrijā stāsta, ka studiju kredītu dzēšana pārtraukta vairāku iemeslu dēļ. Starp tiem minēta valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās - vidējais ar studijām saistītais kredīta maksājums mēnesī ir 25 eiro, kas ministrijas skatījumā nav liels slogs. Vienlaikus plānots veikt izmaiņas studiju kredītu izsniegšanas nosacījumos.
Tirgu atvērs visām bankām, kā arī atteiksies no prasības pēc galvotāja - to caur finanšu institūciju "Altum" pilnā apmērā uzņemsies valsts. Ieguvēji no izmaiņām būšot studenti, jo samazināsies atteikto kredītu skaits.
"Valsts garantēs vairāk kredītu, noņems administratīvo slogu, valsts atsakās no otrā galvotāja, kas tika ieviests pēckrīzes laikos, kad studiju atmaksa bija ļoti zemā līmenī," saka Stepanovs.
Studiju kredītu dzēšana tiks turpināta invalīdiem, kā arī jaunajiem vecākiem - 30% apmērā no atlikušā studiju kredīta par katru piedzimušo bērnu, turklāt abiem vecākiem.