Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Augstskolu absolventi ir sašutuši - līdz ar jauno reformu vairs nedzēsīs studijām ņemtos kredītus (10)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Pašlaik tiekot reformēta studijām nepieciešamo kredītu izsniegšanas kārtība un tiks izbeigta līdzšinēja prakse, ka tika dzēsti studiju kredīti daudziem tiem jauniešiem, kuri devās strādāt valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp arī skolās un augstskolās, vēsta TV3 ziņas.

Raidījums vēsta, ka tie, kuri, ņemot kredītu, ar šo dzēšanas iespēju rēķinājās, uzskata, ka valsts šobrīd pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Izglītības uz zinātnes (IZM) ministrija atbild, ka juridiski nekas nevienam nav bijis apsolīts.

Valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie līdz šim varēja cerēt, ka valsts pakāpeniski dzēsīs viņu studiju kredītus, tomēr turpmāk no šādas prakses nolemts atteikties. Daudziem studentiem šāds lēmums ir nācis kā ļoti nepatīkams pārsteigums.

Ventspils mūzikas skolas skolotāja Sanija Pastare, tāpat kā citi augstskolu absolventi, sašutumu par valdības lēmumu paudusi arī sociālajā tīklā "Facebook". Lai iegūtu mūzikas pedagoģes diplomu, viņa bankā aizņēmusies 17 tūkstošus eiro, rēķinoties ar to, ka strādājot profesijā, daļu no kredīta summas dzēsīs valsts.

» Pētījums: Latvijā nākamajā desmitgadē vecuma dēļ būs jānomaina katrs otrais skolotājs

"Es zināju, ka gribu strādāt savā profesijā, savu darbu ļoti mīlu. Mēs visi zinām, kāds ir pedagogu atalgojums. Man nenāca prātā, ka man visu atmaksās, bet vismaz būs tā iespēja pieteikties. No 2001. gada bija šāds likums un es, tāpat kā citi, neizvēlētos studēt ne pedagoģiju, ne medicīnu, kas ir tajā skaitā, ja nebūtu iespēja iesniegt šādus pieteikumus un kaut kāda veida atbalstu gūt no valsts," norāda skolotāja.

Sanija Pastare uzskata, ka, atsakoties no kredītu dzēšanas, valsts pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Pretējās domās ir Izglītības ministrija, kas uzsver, ka valsts nekad nav solījusi kredītus dzēst.

"Līdz šim studiju kredītus un studējošo kredītus dzēsa katru gadu, valdībai pieņemot atsevišķu lēmumu. Tā nebija ierasta prakse, kas nostiprināta, ka tā jārīkojas. Viens no novērojumiem - gan no studējošiem, gan sabiedrības kopumā - ir tāds, ka šis process līdz galam nebija caurspīdīgs. Tas nozīmē, ka sabiedrībai nebija sniegta pietiekama informācija. Sabiedrībai būtu svarīgi, lai jebkuram būtu iespēja saņemt kredītu atmaksu," pauž IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Dmitrijs Stepanovs.

Ministrijā stāsta, ka studiju kredītu dzēšana pārtraukta vairāku iemeslu dēļ. Starp tiem minēta valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās - vidējais ar studijām saistītais kredīta maksājums mēnesī ir 25 eiro, kas ministrijas skatījumā nav liels slogs. Vienlaikus plānots veikt izmaiņas studiju kredītu izsniegšanas nosacījumos.

Tirgu atvērs visām bankām, kā arī atteiksies no prasības pēc galvotāja - to caur finanšu institūciju "Altum" pilnā apmērā uzņemsies valsts. Ieguvēji no izmaiņām būšot studenti, jo samazināsies atteikto kredītu skaits.

» Desmit miljardieri, kuri pameta augstskolu, pirms kļuva par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē

"Valsts garantēs vairāk kredītu, noņems administratīvo slogu, valsts atsakās no otrā galvotāja, kas tika ieviests pēckrīzes laikos, kad studiju atmaksa bija ļoti zemā līmenī," saka Stepanovs.

Studiju kredītu dzēšana tiks turpināta invalīdiem, kā arī jaunajiem vecākiem - 30% apmērā no atlikušā studiju kredīta par katru piedzimušo bērnu, turklāt abiem vecākiem.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu