/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/08/29/12511326t1hc1de.jpg)
Latvijā Dārzeņus un augļus uzturā vairāk lieto sievietes, turpretim sēnes - vīrieši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018. gadu.
Kļuvis zināms, kurš dzimums Latvijā dārzeņus un augļus ēd visvairāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svaigus dārzeņus vismaz reizi nedēļā ēd 95% sieviešu un aptuveni 91% vīriešu. Vismazāk svaigus dārzeņus uzturā lieto vīrieši vecumā no 45 līdz 64 gadiem. Turpretim visvairāk dārzeņus ēd sievietes vecumā no 55 līdz 64 gadiem.
SPKC dati liecina, ka iedzīvotāju vidū ievērojami mazāk tiek lietoti sautēti vai vārīti dārzeņi - tos vismaz reizi nedēļā lieto vidēji 59% aptaujāto. Kopumā mazāk sautētus vai vārītus dārzeņus ēd vīrieši, tomēr visvairāk šādā veidā dārzeņus izmanto seniori.
Aptuveni 69% respondentu vecumā no 65 līdz 74 gadiem atzinuši, ka vismaz reizi nedēļā lieto sautētus vai vārītus dārzeņus.
Lai arī augļu lietošanas paradumos abi dzimumi snieguši līdzvērtīgas atbildes, SPKC veiktais pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes savā uzturā augļus iekļauj biežāk nekā vīrieši. Apmēram 30% sieviešu augļus ēd katru dienu, bet vismaz reizi nedēļā augļus uzturā lieto vēl aptuveni 60% sieviešu.
Tomēr pēc SPKC datiem vīrieši, salīdzinot ar sievietēm, biežāk savā ēdienkartē iekļauj sēnes. Pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk sēnes ēd vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.