Noslēpumainā Himalaju Roopkundas ezera krastā 20. gadsimta vidū tika atrastas vairākas cilvēku mirstīgās atliekas. Taču nesen zinātnieki ir saņēmuši DNS analīžu rezultātus, kas radījuši vairākas iespējamās teorijas par atrastajiem cilvēku skeletiem, vēsta BBC.
Baumas par to, ka kalnu ezera krastā atrodas simtiem cilvēku kaulu un veselu skeletu pastāv jau kopš 16. gadsimta. 20. gadsimta vidū baumas apstiprinājās un ezera krastā tika atrasti vairāk nekā 500 cilvēku kaulu un skeletu.
Lai arī baumu līmenī šī informācija jau bija zināma, neviens nebija mēģinājis pārbaudīt, kāpēc tik daudz cilvēku ķermeņi atrodas vienuviet. Vietējie iedzīvotāji bija izteikuši teorijas, ka cilvēku mirstīgās atliekas varētu piederēt kādai alpīnistu grupai, kas gājusi bojā milzīgas lavīnas dēļ.
Tāpat tika izteiktas aizdomas par nāvējošu ledus krusu, kas būtu varējusi nogalināt 500 cilvēkus.
1960. gadā tika veiktas pirmās DNS analīzes, lai beidzot iegūtu atbildes uz jautājumiem par to, kam pieder šie ķermeņi un kāpēc tieši šeit atrodas tik daudz cilvēku mirstīgās atliekas.
Zinātnieki no Indijas, ASV un Vācijas kopīgi centušies meklēt izskaidrojumu šim noslēpumainajam ezera stāstam. Tomēr toreiz iegūtie pētījuma rezultāti zinātniekiem radījuši vēl vairāk jautājumu.
Kopumā tika pētītas 23 vīriešu un 15 sieviešu mirstīgās atliekas, kas atrastas ezera krastā.
Pētījumā tika salīdzināti 38 genoma tipi ar 1 521 seno cilvēku gēniem un 7 985 mūsdienu cilvēku gēniem. Pētījumā tika konstatēts, ka 38 cilvēku mirstīgās atliekas pieder trim reālām un patlaban esošām ģenētiskām grupām.
DNS analīžu rezultāti pierādīja, ka cilvēku skeleti pieder cilvēkiem, kuri dzīvojuši mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē.
"Pateicoties dažādām biomolekulārajām analīžu metodēm un DNS analīzēm, mēs nonācām pie secinājuma, ka Roopkundas ezera vēsture ir daudz sarežģītāka, nekā mēs varam iedomāties," uzsvēra zinātnieks no Hārvarda universitātes medicīnas skolas.
Zinātnieki atklāja, ka 23 atrasto cilvēku genotips ir tieši tāds pats kā Indijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Taču 14 cilvēki ir pieskaitāmi pie genotipa, kas ir tuvs patlaban esošajiem Krētas un Grieķijas iedzīvotājiem.
Savukārt viena cilvēka genotips ir līdzīgs Dienvidaustrumāzijas tautām.
Tāpat neviens no šiem 23 vīriešiem un 15 sievietēm neesot sasvstarpēji radinieki.
Ņemot vērā, ka mirstīgo atlieku, kuru genotips ir tuvs Dienvidaustrumāzijas tautām, vecums ir aptuveni 17. - 20. gadsimts, zinātnieki apstiprina, ka cilvēki nevarējuši mirt vienā laikā, piemēram, no lavīnas vai kādas citas dabas stihijas. Tāpat pētnieki nav atraduši pierādījumus tam, ka cilvēku nāve varētu būt saistīta ar kādu slimības uzliesmojumu.
"Dažādu cilvēku mirstīgo atlieku genotips liecina, ka Roopkundas ezers bijis pazīstams ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet piesaistījis cilvēkus no dažādām pasaules vietām," saka biologs - evolucionists.
Zinātnieki patlaban ir izpētījuši tikai 38 cilvēku mirstīgās atliekas un, iespējams, ka ezerā atrodas arī citas izcelsmes skeleti.
Nākamajā gadā uz Roopkundas ezeru dosies vēl viena ekspedīcija, kura izpētīs ezerā un ap to atrastos artefaktus.