Atbildīgs un stingri kontrolēts process. Kas jāzina par suņu pārošanu? (3)

Daudzi cilvēki suņu pārošanu ir iztēlojušies kā ikdienišķu procesu, kurā divu suņu saimnieki kopā salaiž divus mīluļus. Tomēr jāsāk ar to, ka suņus drīkst vairot tikai Latvijas likumdošanas ietvaros, turklāt tikai tos, kuriem ir ciltsraksti un saņemtas nepieciešamās atļaujas šim procesam. 

Kā skaidro Repša, pārot drīkst šķirnes dzīvnieku audzētāju klubā atzītu suni, kuram ir dokumenti, kurš izgājis obligātās veselības pārbaudes, kā arī ieguvis novērtējumus izstādēs.

Saimniekiem, kuri vēlas veikt sava mīluļa pārošanu, obligāti ir jābūt izgājušiem labturības kursus. 

Tajos tiek mācīta dzīvnieku turēšana, specifiskās un arī fizioloģiskās katras sugas dzīvnieku īpatnības - viss, kas jāzina ikvienam īpašniekam, kurš savu dzīvnieku pavairo. Svarīgi, ka suņu pavairošana drīkst notikt tikai tādos gadījumos, kad abu suņu (mātītes un tēviņa) saimnieki ir ieguvuši sertifikātu ar atļauju to darīt. 

Pats svarīgākais, kas jāņem vērā, ir fakts, ka suņa pārošana drīkst notikt tikai komunikācijā un saziņā ar konkrētā suņa klubu, kurā tiek nodrošināta visa nepieciešamā informācija un palīdzība. 

Cilvēkiem ir jāsaprot, ka suņu pārošana ir veicama tikai Latvijas likumdošanas ietvaros, kad ir nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes. 

"Sabiedrībā valda stereotips, ka suņu pavairošana ir labs bizness. Tomēr tā nav.

Cilvēki, kuri nodarbojas ar to likumīgi un atbilstoši visiem noteikumiem, zina, ka tas ir smags darbs.

Tās ir negulētas naktis, it īpaši dzemdību laikā un ar kucēniem. Tie saimnieki, kuriem nav pieredzes, kuru mīluļi nav šķirnes suņi vai kuru suņi nav nokārtojuši kādu no pārbaudēm, nedrīkst nodarboties ar suņu pavairošanu," strikti norāda speciāliste.

​Svarīgi zināt, ka mēdz būt arī gadījumi, kad pat tie suņi, kuriem ir ciltsraksti, var būt nederīgi pēcnācēju radīšanai. "Visu nosaka ārsta pārbaudes. Pat ja izstādēs dzīvniekam var būt labi novērtējumi, tam var būt kāda iedzimta kaite, līdz ar to viņu nedrīkst pavairot tālāk, lai patoloģijas nemantotu kucēni."

» Suņu izstādes - kam tās ir nepieciešamas un kas tajās var piedalīties

Kad ir izietas nepieciešamās veselības pārbaudes un labturības kursi, suņa saimniekam par savu ieceri vairot mīluli ir jāziņo klubam, no kura tiek saņemta atļauja veikt suņa pārošanu.

Klubs ir tā organizācija, kas uzrauga, vai viss ir kārtībā, vai process notiek likumīgi, pārstāvji no kluba nāk apraudzīt kucēnus un pārbaudīt, vai tiem ir laba veselība.

Saimnieki savam sunim partneri var meklēt gan Starptautiskajā kinoloģiskajā federācijā, kurā ir biedri no visas pasaules, gan arī Latvijas ietvaros, piemēram, izstādēs, caur klubu vai paziņām. Kad vēlamais partneris ir atrasts, klubā abas puses slēdz speciālu līgumu par suņu pārošanu. "Šeit cilvēkiem jāzina, ka vienošanās par suņu pavairošanu notiek caur klubu, ar oficiāliem dokumentiem, tādēļ uzskats, ka pietiek ar divu cilvēku savstarpēju vienošanos par suņu pārošanu, ir nepareizs," bilst Repša.

Kucītes drīkst tikt pārotas no 15 mēnešu līdz astoņu gadu vecumam, turklāt tām drīkst būt ne vairāk kā viens metiens gadā. Savukārt tēviņus drīkst sākt pārot no gada vecuma, tiem konkrēts pārošanās skaits gadā nav noteikts, to katrā gadījumā atsevišķi atrunā ar klubu.

Saimniekiem, kuri vēlas veikt suņu pārošanu, ir jāspēj pamanīt, kad viņu suņiem sākas meklēšanās periods, lai varētu par to ziņot klubam.

Kucītes vēlmi pēc partnera meklēšanās laikā izrāda ļoti individuāli – daži suņi meklējas reizi gadā, savukārt citi biežāk. Kucītes meklēšanās laikā sāk regulāri sevi apmazgāt, parādās asins traipi dzīvnieka gultasvietā, viņas paliek gurdenākās un bēdīgākas.

"Ja cilvēkam ir iegādāts šķirnes suns un saimnieks patiešām vēlas pēcnācējus, ir jāvēršas klubā, kur tiks paskaidrots viss nepieciešamais. Jāsaprot, ka nevajag nodarboties ar to, kas nav paredzēts jebkuram cilvēkam," rezumē Repša.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".