Kaķis nedodas rokās, kož un skrāpē. Speciālists atbild, kā sadzīvot ar mājdzīvnieka raksturu

» No idejas līdz realitātei – kas jāņem vērā, iegādājoties kaķi

Speciāliste norāda, ka "ar visu var strādāt un visiem ir jādod iespēja", taču pats galvenais - ir jāsaprot, kāds ir iemesls konkrētajai kaķa uzvedībai.

"Kaķa raksturam pamatā var būt dažādi faktori - vai dzīvnieks vienmēr ir bijis tāds vai pēkšņi kaut kas ir noticis un viņš izmainījies - mājvietas maiņa, bērna piedzimšana, vēl viena mīluļa ienākšana ģimenē," atklāj Anžela.

Kaķa pirmie dzīves mēneši

Pirmais solis kaķa audzināšanā būtu saprast iemeslu, kas varētu būt pie vainas dzīvnieka uzvedības maiņai, līdz ar cēloņa noskaidrošanu taps skaidrs rīcības plāns.

Tāpat kā cilvēkbērnam, arī kaķēnam ir svarīgs laiks pie mammas dzīves iesākumā, tāpēc optimālais brīdis, kad doties pie cilvēka, kaķim ir trīs līdz četri mēneši. "Līdz trim mēnešiem kaķi attīstās un iepazīstas ar pasauli – ir atkarīgs no mammas vai no audzētāja, kāds raksturs izveidosies kaķītim," norāda eksperte.

Kad mīlulis ierodas mājās, svarīgi ir pirms tam rūpīgi sagatavoties - noteikti kaķēnam ir nepieciešamas spēļmantiņas.

"Bieži kaķi tiek pieradināti spēlēties ar rokām un apģērba aksesuāriem.

Tas ir ļoti jauki un mīļi, kad zobiņi vēl ir mazi un kodieni nesāpīgi, bet pēc pusgada tas vairs nešķitīs tik piemīlīgi. Zobi jau būs izauguši un būs ļoti sāpīgi, ja kaķis rāpsies pa halātu augšā vai ķersies rokās. Un šajā vecumā viņam vairs neaizrādīsi, ka tā darīt nedrīkst," eksperte norāda, ka kaķim jāspēlējas kārtīgi ar mantām, lai, tam pieaugot, saimniekam nav nekādu nepatīkamu pārsteigumu.

Kad kaķēns ir ieradies jaunajās mājās - jārespektē viņa privātums. "Kaķēnam jāļauj adaptēties jaunajā vidē - izstaigāt visu pašam, iepazīties ar visu. Nebūtu vēlams piespiedus kārtā kaķēnu ņemt rokās, ja viņš negrib, raut ārā no pagultes, ja viņš tur ir paslēpies. Kad viņš būs gatavs komunicēt - viņš pats pados ziņu!"

Tāpat ir ļoti svarīgi skaidrot bērniem, kā spēlēties un apieties ar kaķi.

Iedzimts raksturs

Speciāliste uzsver, ka graciozie mājdzīvnieki atšķiras cits no cita, tāpat kā cilvēki - katram var būt citādas rakstura iezīmes, un pat ļoti iespējams, ka cilvēkam var likties nepieņemama kaķa uzvedība, kas dzīvniekam ir normāla vai pat iedzimta no vecākiem.

"Vai ir zināmi kaķu vecāki? Ieradumi pārmantojas. Ja jaunais saimnieks nezina mīluļa vecākus, tad ir grūti saprast, kāds būs kaķis. Parasti ir tā: ja kaķa vecāki ir mīļi un jauki, tad kaķēni izaugs tādi paši," norāda speciāliste. Protams, ir svarīga arī mīluļa audzināšana.

"Kaķi ir savdabīgi dzīvnieki, viņi izvēlas saimnieku un savu dzīvesveidu."

Tāpat kā kaķa vecāki, arī viņa šķirne var ietekmēt to, kādas iezīmes viņam vairāk vai mazāk piemitīs. Piemēram, orientāļi, abesīnieši un siāmieši ir ļoti aktīvi, tiem ir jāvelta daudz laika, jāspēlējas ar tiem, jāskraida ar tiem. Speciāliste norāda, ka "šīs šķirnes pārstāvjiem ir jādzīvo grupiņās, lai viņi negarlaikotos".

» Ar šīm minkām uzmanīgi! Piecas agresīvākās kaķu šķirnes

"Meinkūni, burmas un Devonas reksi uzvedībā kaut kur pat atgādina suņus," norāda speciāliste, "viņi visbiežāk ir ļoti orientēti uz saimnieku un līdzīgi kā suņi staigā nopakaļ kā "astītes", gaida saimnieku mājās un mīl piedalīties visās sava mīļākā cilvēka aktivitātēs."

Šķirnes, kas būs vairāk ekskluzīvas "dīvāna rotas", ir britu īsspalvainie un garspalvainie minkas un persieši. Šie kaķi pēc dabas ir mazliet flegmatiski un mieru mīlošas radības.

Brīvības trūkums

Speciāliste Anžela Fomičeva atgādina, ka katrs kaķis ir individualitāte:

"Tā, ko mēs uzskatām, ka nav normāla uzvedība, tas nenozīmē, ka tā nav normāla, jo katrs kaķis ir individuāls."

"Es uzskatu, ka visiem kaķiem ir jādod iespēja. Vieniem palīdz pārvākšanās uz citām mājām, citiem ļoti palīdz nokļūšana lauku teritorijā. Jo kaķim ir sava pasaule, savs "dzīves redzējums" - viņam iespēja tikt ārā var palīdzēt," norāda Anžela, "taču jāatceras, ka šī ir viena no pēdējām opcijām. Tāpat arī - kur jūs dzīvojat? Pilsētā laist kaķi laukā uz ielas nebūtu prāta darbs satiksmes dēļ un klaiņojošo dzīvnieku dēļ," norāda eksperte.

Kaķi pēc būtības ir mednieki, un, iespējams, došanās ārā pie dabas ir tā, kas viņam visvairāk trūkst. Eksperte atklāj piemēru no dzīves, ka viņai "arī bija ļoti nešpetna meitene".

"Izmēģinājām daudz ko, nekas nepalīdzēja - līdz sākām kaķeni laist ārā. Dzīvnieka uzvedība mainījās par 180 grādiem. Pa dienu viņa devās garās pastaigās un dzīvojās pa āru, un atgriezās mājās apmierināta, mīļa un mierīga. Pilnīgi cits kaķis," ar piemēru no dzīves dalās eksperte.

Taču, pirms laižat kaķi patstāvīgi ārā, ir svarīgi sagatavoties - dzīvniekam jābūt sterilizētam, čipotam, jāpabrīdina kaimiņi, ka rajonā būs redzama "jauna seja", lai nodrošinātu dzīvniekam iespējami labākus apstākļus un izvairītos no nevēlamām sekām.

Stress paradumu maiņas dēļ

Kaķa uzvedības maiņai var būt pamatā stress, un stress kā cilvēkam, tā arī dzīvniekam var radīt nopietnas veselības problēmas:

"Tāpat kā cilvēkiem, arī kaķiem ļoti daudzas problēmas rodas galvā."

Stresu kaķim var izraisīt visdažādākie apstākļi. Tādi faktori kā dzīvesvietas maiņa, kaķa smilšu kastītes pārvietošana, kāda mājas iemītnieka prombūtne, jauna kaķa parādīšanās apkārtnē, – tie visi var sakrāties un kopā radīt spēcīgus pārdzīvojumus.

Kaķim patīk rutīna, tādēļ pat tukša bļodiņa viņa pusdienlaikā var to padarīt nervozu. Nepieciešams kaķim nodrošināt ēdienu un dzērienu, taču saimniekam ir arī jāspēlējas ar savu mīluli. Taču ar spēlēšanos jābūt uzmanīgam - patstāvīgs kaķis ne vienmēr gribēs cilvēka uzmanību.

"Cilvēki bieži projicē savas izjūtas uz dzīvniekiem, domājot - ja dzīvnieks ir noskumis, viņam ir jāvelta pastiprināta uzmanība, bet tā nav.

Kaķiem vajag savu telpu - ja viņš gribēs pagulēt zem dīvāna, viņam tas ir jāļauj, ja viņš negribēs nākt klēpī, nekādā gadījumā nevajadzētu viņam to uzspiest," norāda "PetCity" speciāliste.

» Pētījumā noskaidrots, ka kaķi atdarina savu saimnieku uzvedību

Interesanti, ka arī saimnieka stress var pielipt viņa kaķim - dzīvnieku var padarīt nemierīgu saimnieka personīgās raizes. Tāpēc kaķa klātbūtnē būtu jācenšas izturēties mierīgi un rotaļīgi.

Līdzekļi stresa mazināšanai

No ārstnieciskām metodēm kaķa stresu palīdz samazināt homeopātiskie līdzekļi un kaķu feromoni. Vēl ir vērts papildināt kaķa barību ar uztura bagātinātājiem, kas satur L-triptofānu. L-triptofāns ir neaizstājama aminoskābe, kas organismā tiek pārveidota serotonīnā un mazina stresu, savukārt baldriānu plaši izmanto stresa līmeņa samazināšanai.

"Kaķu feromoni – pierādīts, ka tie darbojas. Tie ir speciāli kaķu laimes feromoni, ko izdala kaķi, kad viņi ir laimīgi (kad kaķis nāk pie cilvēka, glaužas un beržas ar purniņu). Pētnieki sintezē šo feromonu, un tas ir nopērkams veterinārajās aptiekās," norāda speciāliste.

Taču tāpat no sākuma ir jāsaprot, kas kaķim kaiš un kāds ir iemesls viņa uzvedības maiņai. Ja tā ir veselības problēma vai uzkrājies ilgstošs stress, tad feromoni nepalīdzēs.

"Izvēle, ko piedāvāt nomāktajam pūkainim, ir liela, bet pirms tam noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu."

Tautā labi zināms, ka kaķiem ļoti patīk baldriāns. Tāpat kā cilvēku, arī kaķi tas nomierina, taču nedrīkst mīlulim iebarot to pašu baldriānu, ko lieto cilvēks. "Aptieku baldriāni ir uz spirta bāzes, tos nevar dot kaķiem. Protams, var papilināt smaržai kaut kur, bet dzīvniekam nedrīkst mēģināt iebarot jebko spirtotu," atgādina eksperte.

» Kā pielāgot barību atbilstoši kaķa vajadzībām un dzīvesveidam?

"Ir arī barības un papildbarības, kas satur vitamīnus un nomierinošus līdzekļus. Sauso barību var dot tiem kaķiem, kuriem ir grūti iebarot tabletes," stāsta Anžela Fomičeva.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".