Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Izglītības iestāžu direktori: Pedagogu skaits sarūk, radot nopietnu valsts mēroga problēmu (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skolas klase. Ilustratīvs attēls.
Skolas klase. Ilustratīvs attēls. Foto: Zane Bitere/LETA

Izglītības iestādēs skolēnu skaits vietām pieaug, vietām paliek nemainīgs, tomēr pedagogu skaits arvien sarūk, radot nopietnu valsts mēroga problēmu, to aģentūrai LETA atzina trīs Rīgas vidusskolu direktori.

Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš izteicās, ka pašlaik skolas funkcionē, jo ir "vecās vardes", kuras strādā idejas vārdā, tomēr, ja esošajā sistēmā nekas kardināli nemainīsies, skolās vairs nebūs jaunu pedagogu.

Viņaprāt, pārmaiņas izglītībā jāsāk ar soļiem pedagogu atbalstīšanā un pietiekama atalgojuma nodrošināšanā, tad var spriest par kvalitatīvu izglītību un skolu optimizāciju. Bārzdiņš pauda, ka pedagogu trūkums ir milzīgs un viņš nezina nevienu izglītības iestādi, kurā nebūtu kadru trūkums, kas, viņaprāt, liecina par nacionālu problēmu.

Tāpat viņš sacīja, ka pagaidām skolas tiks galā ar esošo situāciju, tomēr, viņaprāt, tas ir laika jautājums pirms izglītības sistēmā iestāsies pilnīga krīze.

Arī Rīgas 85. vidusskolas direktore Aija Makšāne uzsvēra, ka problēma ir ļoti liela un pēdējā laikā pasliktinās arvien vairāk. Trūkstošos pedagogus skolās, visticamāk, izdosies aizvietot, bet direktore vēl pauž cerību, ka līdz septembrim izdosies aizpildīt brīvās vakances.

Skolām ir jāpriecājas par jebkuru kandidātu, kuram izglītība ļauj pieteikties izsludinātajam amatam, tomēr tas neliecina par kvalitatīvu izglītību, bet par izmisumu, norādīja Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Bārzdiņš.

Melle skaidroja, ka skolotāji, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudē darbu ne vienmēr dodas strādāt uz nākamo skolu, tāpēc atbildīgajām iestādēm jādomā ne tikai, kā sagatavot jaunos pedagogus, bet arī, kā noturēt un atalgot jau esošos.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pusotru nedēļu pirms jaunā mācību gada sākuma Rīgā ir brīvas 385 pedagogu darbavietas, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija.

Pedagogu trūkst gan virknē sākumskolu un vidusskolu, gan pirmsskolas iestādēs. Norādīto skolu ir ļoti daudz un to vidū ir gan mazākas, gan lielākas skolas. Vairākas vakances brīvas ir Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas 41. pirmskolas iestādē, Rīgas 85.vidusskolā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā, Iļģuciema vidusskolā, Rīgas Kultūru vidusskolā un vairākās citās.

Visvairāk Rīgā trūkst pedagogu tieši pirmskolās - 107, sākumskolās - 42, savukārt no mācību priekšmetiem visvairāk trūkst matemātikas skolotāju - 39, latviešu valodas skolotāju - 35, angļu valodas un mūzikas skolotāju - 18, savukārt fizikā trūkst 13 pedagogi.

Savukārt vismazāk izsludināto vakanču ir ekonomikas, franču valodas, bioloģijas, vēstures, dabaszinību, sporta un ģeogrāfijas skolotājiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš pauda, ka pirms jaunā mācību gada Latvijā kopumā brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances.

Situācija pašvaldībās gan atšķiroties. Viņa sacīja, ka ir pārrunājusi šo jautājumu ar 14 pašvaldībām. Tajās brīvas esot vien divas vakances - matemātikā un mūzikā.

Savukārt, piemēram, Rīga un Daugavpils trūkstošo pedagogu skaitli padara iespaidīgāku, sacīja ministre. Pamatā skolotāji tiekot meklēti darbam uz noteiktu stundu skaitu.

Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% -tuvosies pensionēšanās vecumam. "Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju," sacīja Šuplinska.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu