Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

LM ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru auditā konstatē dažādus trūkumus

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērni rotaļājas pirmajā "Vislatvijas Bēbīšu Kongresā" Rīgas Kongresu namā.
Bērni rotaļājas pirmajā "Vislatvijas Bēbīšu Kongresā" Rīgas Kongresu namā. Foto: Lauris Nagliņš/LETA

Labklājības ministrija (LM) veikusi auditu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, konstatējot dažādus trūkumus to darbībā, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Aiga Ozoliņa.

Audita ietvaros veiktas pārbaudes četros ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, tomēr to rezultātā nav pamata apšaubīt, ka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri neveiktu noteiktos pienākumus saistībā ar audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm atbilstošā apjomā un kvalitātē. 

Vienlaikus Ozoliņa atzina, ka dokumentālo pierādījumu neesamība neļauj novērtēt sniegtā pakalpojuma apjomu un dziļumu. Piemēram, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem organizēto apmācību ceļā jānodrošina audžuģimenes un specializētās audžuģimenes ar augstu kompetenču līmeni, tomēr šobrīd īstenoto apmācību kvalitātes novērtējumu neesot iespējams objektīvi veikt. 

Pēc Ozoliņas paustā, centru īstenotajām apmācībām piemīt atšķirīgs dziļums, turklāt, lai gan ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtā pakalpojuma saturs, kas sniedzams audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, ir definēts, tajā iekļautie pasākumi, to saturs un apjoms nav skaidri noteikti.

Tā rezultātā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri šajā kopumā iekļauj ikvienu veikto darbību, kas saistīta ar audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tostarp arī telefona zvanus, neatšifrējot sarunas tematu. 

LM pārstāve skaidroja, ka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem arī vēl nav izveidojusies vienota izpratne par audžuģimenes un specializētās audžuģimenes lietas kārtošanas kārtību un sniegto pakalpojumu rezultātā noformēto dokumentu pielietojamību tālākā atbalsta sniegšanā. 

Tāpat Ozoliņa norādīja, ka atsevišķos gadījumos novērots, ka sadarbība ar ģimenēm, kuras audžuģimenes statusu ieguvušas pirms 2018. gada, nav pietiekama un neietver visus ārējos normatīvajos aktos noteiktos ārpusģimenes aprūpes atbalsta centu pienākumus.

Jau ziņots, ka pērn 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī Audžuģimenes noteikumi un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi, kuri paredz, ka Latvijā sāk darboties speciālās audžuģimenes un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri.

Izmaiņas likumā paredz ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidi. Centriem jāsniedz atbalstu ne tikai specializētajām audžuģimenēm, bet arī esošajām audžuģimenēm, viesģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.

Jaunizveidotie ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri var būt komersanta, biedrības vai nodibinājuma izveidotas institūcijas, kas piesaista jaunas audžuģimenes, aizbildņus, viesģimenes un adoptētājus, nodrošina apmācības un psihosociālā atbalsta šīm grupām, nodrošina audžuģimenes psiholoģisko izpēti, kā arī atlīdzības aprēķināšanu un izmaksu specializētajām audžuģimenēm un veiks citus atbalsta pasākumus.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu