Raidījuma "Apollo 1h" viešņa - sabiedrībā pazīstamā psihoterapeite un kādreizējā sarunu šova "Aina" vadītāja - Aina Poiša. Sarunā viņa dalās pārdomās par ģimenes vērtībām, aktuālākajām problēmām, ar ko cilvēki saskaras savā ikdienā, kā arī skaidro, kā tikt galā ar dažādām krīzes situācijām.
Pastāsti, lūdzu, kā pavadīji savu bērnību?
Bērnību es pavadīju laukos. Esmu dzimusi Rucavā. Tā ir neliela pierobežas pilsēta pie Lietuvas.
Dzimusi esmu slimnīcā. Turpat netālu ir ļoti skaista baznīca, centrs un krogs, kurā reizēm mans tēvs aizkavējās, un es devos viņu meklēt. Mana māte bija šuvēja, pie viņas nāca kundes. Atceros ļoti labi, ka viņai bija kājminamā šujmašīna, tas troksnis... Es bieži šūpojos uz viņas kājām. Man ļoti interesanta likās tērpu pielaikošanai un sieviešu sarunas - tā principā pagāja mana bērnībā.
Savas skolas gaitas uzsāku Liepājā. Pēc sirds aicinājuma esmu liepājniece. Visa mana agrā jaunība līdz 18 gadiem aizritējusi Liepājas vējos. Esmu Liepājas skartā.
Par ko tu sapņoji bērnībā kļūt?
Mans pirmais nopietnais sapnis bija kļūt par balerīnu. Nezinu, kāpēc, bet no žurnāliem griezu ārā nofotografētās balerīnas no Rīgas baleta. Zināju jau populārākos vārdus - Velta Vilciņa, Inta Karule... Un tie skaistie vīrieši! Nevaru izskaidrot, kāpēc, bet man tas likās ļoti svarīgi.
Tad viena pati iestudēju sev dažādas dejas, saucu kaimiņus kā skatītājus, lai varētu viņu priekšā izpildīties. Tikai otrajā klasē sāku tā pa īstam nodarboties ar baletu, gāju pulciņā. Atceros savas pirmās puantes - visas kājas tulznās, bet sajūta, ka tuvojies savam sapnim, ir neaizmirstama.