Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Levits: Cilvēki "Baltijas ceļā" savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu (4)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts prezidents Egils Levits
Valsts prezidents Egils Levits Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Cilvēki "Baltijas ceļā" savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, "Baltijas ceļa" 30. gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Ir ausis jauns rīts brīvā, neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā. 1989. gada 23. augustā tas bija sapnis - šāds rīts šādā brīvā Latvijā mūsu mājās Eiropā. Dzelzs priekškars sabruka. Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas ar savu drosmi, ar savas sirds un domu spēku izmainīja pasaules politisko kārtību," sacīja valsts pirmā amatpersona.

Levits pateicās visiem Baltijas valstu tautas kustību aktīvistiem un tiem, kuri pirms 30 gadiem stāvēja "Baltijas ceļā". Tāpat prezidents pateicās arī tiem, kuri ideju nes tālāk.

"Šodien mūsu vidū ir jaunā paaudze. Viņi iet pasaulē ar saviem sapņiem, ar saviem priekšstatiem par nākotni. Lai tas spēks, kas bija Baltijas ceļā, palīdz īstenot mūsu jauno baltiešu mērķus," sacīja Levits.

Svinīgajā karogu pacelšanā piedalījās arī Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns. Viņš atgādināja, ka sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs Svētā gara tornī bija redzams 1988. gada 11. novembrī.

"Tas plīvoja neiedomājami daudzu padomju armijas garnizonu aplenkumā. Tas simbolizēja mūsu brīvības cīņu pret milzīgu pārspēku," pastāstīja Īvāns.

Tāpat Īvāns pastāstīja, ka, gatavojoties "Baltijas ceļam", 1989. gada 23. augustā tornī nebija mastu, kuros pacelt karogus, tomēr nolēma, ka tornī jāplīvo arī Igaunijas un Lietuvas karogiem.

"Tos ieraudzīdami, mēs sapratām, ka mēs esam milzīgs spēks, ka mums ir uzticami sabiedrotie, ka visi kopā mēs esam kaut kas un savu mēs panāksim," teica Īvāns.

Viņš arī aicināja novērtēt, ka joprojām pastāv Baltijas vienotība un brīvība, neskatoties uz ērkšķainajiem 30 gadiem.

Līdzās Levitam un Īvānam, pasākumā piedalījās arī eiroparlamentāriete, akcijas "Baltijas ceļš" organizatore Sandra Kalniete (JV).

"23. augusts 1989. gadā bija ļoti sarežģīta diena, jo no rīta Latvijā tika aizliegta radio koordinācija, un mums vairs nebija pārskata par to, vai "Baltijas ceļš" izveidosies. Tas izveidojās. Tas bija pilnīgs, bez pārrāvumiem 670 kilometru garumā," uzsvēra Kalniete.

Viņa rosināja atcerēties "milzīgo pretspēku, pret kuru Baltijas tautas nostājās". "Mēs, īpaši jaunāki cilvēki, to neapzināmies, un man jāsaka, ka arī man sāk aizmirsties, kāds bija šis pretspēks, jo 30 brīvības gadi mums ir devuši šo brīvības sajūtu, spēka sajūtu," sacīja Kalniete.

Kā ziņots, šodien ar vērienīgu pasākumu programmu atzīmē "Baltijas ceļa" 30 gadu jubileju.

1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu.

Akcijā piedalījās dažādu vecumu, tautību, reliģiju un sociālo grupu pārstāvji. 2009.gadā akcija "Baltijas ceļš" iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu