Valsts kontrole sašutusi, ka VUGD nav sodīts par nodarītiem zaudējumiem budžetam

Valsts kontrole atgādināja, ka 2018. gada sākumā revīzijā Iekšlietu ministrijā Valsts kontrole konstatēja, ka VUGD priekšnieks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora amata vietu ir pārveidojis par tādu, ko var ieņemt persona bez speciālās dienesta pakāpes, kaut arī tas ir pretlikumīgi.

Šī nianse koledžas direktoram ļāva vienlaikus saņemt gan amata algu, gan izdienas pensiju, kas likumīgi nepienākas cilvēkam, kas ieņem koledžas direktora amatu.

Uzreiz pēc amata statusa maiņas jaunais VUGD priekšnieks pieņēma darbā par koledžas direktoru izdienas pensijā devušos bijušo VUGD priekšnieku.

"Faktiski konkrētās personas interesēs koledžas direktora amats tika pārveidots par tādu, ko var ieņemt bez speciālās dienesta pakāpes," secināja Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka nelikumīga rīcība nevar radīt likumīgas sekas. 

"Šis ir klajš piemērs, kad konkrētas personas interesēs ir pārkāptas normatīvo aktu prasības un nodarīti būtiski zaudējumi budžetam. Pārsteidzoši, ka tiesībaizsardzības iestādes pēc Valsts kontroles sniegtajiem faktiem un skaidrojumiem ir atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet par noziegumu to nav uzskatījušas. Tāpēc, diemžēl, arī šoreiz vainīgie izspruks sveikā un zaudējumi netiks atlīdzināti. Šī ir situācija, kādā mēs izmantotu nesen spēkā stājušās pilnvaras Valsts kontroles padomei lemt par zaudējumu piedzīšanu no vainīgajiem," pauda Krūmiņa.

Par VUGD priekšnieka prettiesisko rīcību Valsts kontrole Iekšlietu ministriju informēja jau revīzijas laikā 2018. gada janvārī, bet nelikumība tika novērsta tikai 2018. gada decembrī, kad VUGD priekšnieks apstiprināja jaunu koledžas amatu sarakstu, direktora amatam atkal nosakot amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusu. Revidenti aprēķināja, ka no 2012. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim izdienas pensijā izmaksāti vairāk nekā 170 000 eiro.

Ar revīzijā atklātajiem faktiem Valsts kontrole vērsās arī tiesībaizsardzības iestādēs un Iekšējās drošības birojs uzsāka kriminālprocesu. Izmeklētāji atzina, ka VUGD priekšnieks ir pārkāpis gan likumu par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm gaitu, gan Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka speciālā dienesta amatpersonu atlīdzības noteikšanas kārtību. Tomēr viņa rīcībā izmeklētāji nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu un kriminālprocess tika izbeigts.

Iekšējā drošības biroja lēmumu Valsts kontrole pārsūdzēja gan uzraugošajam prokuroram, gan augstākstāvošam prokuroram. Taču Prokuratūra palika pie sava, uzskatot, ka VUGD priekšnieka nelikumīgais rīkojums pats par sevi neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu, jo pieņemts, pamatojoties uz konsultācijām ar Iekšlietu ministrijas vadību un kļūdaini piemērojot normatīvo aktu.

Valsts kontroles vērtējumā izmeklētāju argumenti bija virspusēji un nepamatoti. "Ja VUGD priekšnieks savu rīcību ir saskaņojis ar Iekšlietu ministrijas vadību, arī tas pārkāpumu nepadara par likumīgu, bet gan iesaista pārkāpumā vēl vairāk amatpersonu. Turklāt prettiesiski izmaksāta ir nevis amata alga, bet gan izdienas pensija, jo paliekot likuma rāmjos, tā direktoram nepienāktos. Taču tieši šo aspektu - izdienas pensijas saņemšanas likumību - nav vērtējis ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors, ne virsprokurors," atzina Valsts kontrolē.