Nometne Kongo, no kuras bērni tā arī neatgriezās. Beļģiju satricina adopcijas skandāls (9)

» Černobiļas katastrofas "neredzamie cilvēki". Drūmā fotoprojektā parāda dzīvi Baltkrievijas internātskolās

"Viņu nolaupīja dienā, kad viņa devās uz Kinšasu. Viņa bija tik priecīga. Mēs nekad nevarētu doties uz turieni, jo nevaram to atļauties, taču viņai šāda iespēja tika dota. Mēs bijām patiešām lepni," žurnālistiem stāstījis tēvs.

Dažās fotogrāfijās bijusi redzama visa ciema "nometnes grupa" - viens zēns un trīs meitenes. Visi bērni bijuši divus līdz četrus gadus veci. Vienā no fotogrāfijām viņi redzami ar jaunu vīrieti no kādas jauniešu organizācijas, kas organizējusi braucienu. Viss, kas vīrietim palicis no meitas, ir šīs fotogrāfijas un viena maza baleta kurpīte.

Kādās citās mājās žurnālisti sastapuši Suriju Mojumbi, kura rokās turējusi fotogrāfiju ar savu meitu, kas pirms pazušanas nav pat mācējusi runāt. Viņa atklāj, ka sākotnēji visa viņas ģimene ir bijusi priecīga par iespēju nosūtīt bērnu uz vasaras nometni. Nu viņas vīra ģimene sievieti spēcīgi nosoda.

Tiesas process, kas satricināja Beļģiju

Beļģu žurnālisti atgriezās Briselē ar iegūto informāciju un tad devās atpakaļ uz Kongo, lai iegūtu DNS paraugus - tas varētu būt pierādījums tam, ka Beļģijā adoptēto bērnu vecāki ir dzīvi un gaida savus bērnus atgriežamies no "nometnes". Viņu aizdomas apstiprinājās.

Kopš izmeklēšanas sākuma aizvērts Tumaini bērnu nams Kinšasā un tā vadītāja, Kongo un Beļģijas izcelsmes advokāte Džulianna Mpemba, atrodas mājas arestā. Pret viņu apsūdzības Kongo tiesā nav izvirzītas, prāva notiks Beļģijā. Tiesā apsūdzības izvirzītas arī pret citiem Kongo un Beļģijas pilsoņiem, kuru identitātes nav atklātas.

Tikmēr šokējošās ziņas tiek pavēstītas audžuģimenēm Beļģijā. Daži no iesaistītajiem BBC atklājuši, ka jaunumi ir apstiprinājuši viņu ļaunākās aizdomas. 

"Zināju, ka Kongo ir slikta reputācija adopcijas jautājumos un mani māca šaubas, taču aģentūra, caur kuru notika šis process, pārliecināja, ka viss būs legāli," stāsta kāds tēvs Beļģijā, kurš nevēlas atklāt savu vārdu. Viņš atklāj, ka "šī ziņa bija kā spēcīga pļauka sejā. Tas ir tieši tas, no kā visvairāk gribēju izvairīties, taču nu izrādās, ka dzīvoju ar zagtu bērnu".

Viena no audžumātēm Beļģijā žurnālistiem pastāstījusi, ka adopcijas aģentūra ir izvairījusies no uzdotajiem jautājumiem un veikli pārliecinājusi viņu par adopcijas leģitimitāti. Sievietes bailes apstiprinājušās tad, kad viņas adoptētā meita ir sākusi labāk runāt un stāstīt par savu bioloģisko ģimeni.

"Reiz, kad lasījām pasakas, viņa man teica, ka neesmu viņas īstā mamma. Es uzreiz devos pie aģentūras, taču mani jautājumi ātri vien tika atspēkoti. Man likās, ka viņa varētu runāt par kādu pagaidu aprūpētāju, taču izrādās, ka viņa tiešām stāstīja par savu īsto māti," stāsta sieviete.

Sākotnējā prāvā Beļģijā bijusi runa par četriem bērniem, taču nu DNS testu rezultātus gaida vēl 15 audžuģimenes.

Bērnu tirdzniecības shēma

"Te iesaistīti gan cilvēki, kuri nav pienācīgi veikuši savus darba pienākumus, gan personas, kuras šādā veidā guvušas finansiālu labumu," atklāj advokāts, kurš pārstāv trīs no prāvā iesaistītajām ģimenēm. Viņš min, ka konkrētās shēmas izstrādātāji rīkojušies kā krimināla organizācija gan Kongo, gan Beļģijā.

Bērnu tiesību aizsardzības eksperts Naidžels Kantvels stāsta, ka šie nebūt nav pirmie šāda veida gadījumi Eiropā.

"Adopcijas gadījumi no valstīm kā Kongo, kuras nav daļa no Hāgas konvencijas, vienmēr ir jāuzlūko ar savu daļu šaubu. Līdzīgi gadījumi pēdējos gados ir atklāti arī daudzas citās valstīs - Haiti, Gvatemalā, Vjetnamā un Kambodžā. Noziegumu saraksts ir šokējoši garš," stāsta eksperts, sakot, ka viņaprāt, šo problēmu vajadzētu risināt no adopcijas procesa maksimāli izslēdzot starpniekus, kuru naudaskāre ir lielākais iemesls plašajai korupcijai.

» VBTAI: Pēc bērnu nama pamešanas jaunieši var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem

Adoptēto bērnu likteni nu lems Beļģijas ģimenes lietu tiesa. Naidžels Kantvels atklāj, ka "šādos gadījumos milzīga nozīme ir tam, ko saka pats bērns. Nevar lemt par to, kas būs labākais bērnam, nejautājot viņa paša viedokli". Lai nu kā, skaidrs, ka drīzumā gaidāmie tiesas procesi būs smagi visiem iesaistītajiem.

"Pastāv cilvēciskais faktors, kurš, protams, saka, ka neviens nevēlas atdot savu bērnu. Tajā pašā laikā mani klienti saprot, ka tāda pozīcija nav pieņemama," stāsta beļģu ģimenes pārstāvošais advokāts.

Par notikušo izsakās arī viens no prāvā iesaistītajiem audžutēviem: "Mums sev jājautā - kas tieši būs labākais bērnam? Mums šīs atbildes nav un šaubos, ka vispār pastāv viena vienīgā pareizā atbilde. Šajā stāstā zaudētāji tāpat būs visi."

Tikmēr Kongo drēbnieks Abdula Libenže nelolo pārlieku lielas cerības par to, ka viņa meita atgriezīsies mājās.

"Zinu, ka daudzi domās, ka viņai labāk klāsies Beļģijā. Varbūt tā arī ir, taču nedomāju, ka kādam bija tiesības pieņemt šo lēmumu. Mums nekāda izvēle netika dota," atklāj nolaupītās meitenes tēvs.