No nākamā gada 1. janvāra gan privātmājās, gan dzīvokļos būs jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Lai mazinātu iedzīvotāju bažas un neskaidrības, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skaidro dūmu detektoru nozīmi, ko ņemt vērā, tos uzstādot, kā arī sniedz atbildes uz citiem mājokļu īpašnieku visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
Pēc četriem mēnešiem mājām un dzīvokļiem jābūt aprīkotiem ar dūmu detektoriem. Kas jāņem vērā? (31)
Kāpēc nepieciešams dūmu detektors?
"Dūmu detektora galvenais uzdevums ir glābt cilvēka dzīvību," skaidro BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns.
"Spalgā skaņa, ar kādu sensors reaģē uz dūmiem un siltumu, ir gana intensīva, lai par iespējamo ugunsgrēku brīdinātu aizmigušos mājas iemītniekus vai, ja saimnieku nav mājās – kaimiņus, tādējādi dāvājot tik dārgo laiku, lai glābtu dzīvības un laikus izsauktu ugunsdzēsējus glābējus."
Apdrošinātāja statistika liecina, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izraisītājiem mājokļos ir dažādi elektroierīču bojājumi, kuri nereti sākas tieši naktī – kad mājinieki saldi guļ.
Tāpat pastāv risks, ka ugunsgrēks sākas, kad mājinieku nemaz nav klāt – to var izraisīt mājdzīvnieks, zibens izlāde vai kāds cits neparedzams iemesls, piemēram, ļaunprātīga dedzināšana.
Ugunsgrēkam sākoties, mājoklī esošās lietas, tajā skaitā mēbeles, elektroierīces un tekstila izstrādājumi, izdala dūmus, tāpēc, lai laikus brīdinātu par iespējamo uguns nelaimi, no 1. janvāra katrā mājoklī jābūt ierīkotam autonomajam ugunsgrēka detektoram jeb dūmu detektoram – ierīcei, kas sadūmojuma gadījumā ar spalgas skaņas palīdzību aptuveni pusstundas garumā pievērš mājinieku vai kaimiņu uzmanību, ļaujot pašiem izglābties un laikus izsaukt VUGD.
Kur un cik dūmu detektorus izvietot?
Prasības, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz, ka mājoklī, kurā ir viens dzīvojamais stāvs, tiek uzstādīts vismaz viens dūmu detektors, savukārt privātmājās un dzīvokļos, kuros ir vairāki stāvi, vismaz viens dūmu detektors jāizvieto katrā stāvā. Ja mājvieta tiek īrēta, ieteicams laikus pārliecināties par to, ka dzīvokļa īpašnieks laikus parūpējies par dūmu detektora uzstādīšanu. Ja tomēr nav, dzīvojamo telpu īres līgumā ir jābūt atrunātam, kurš ir atbildīgs par ugunsdrošību. Ja šādas informācijas īres līgumā nav, tad atbildīgs ir īpašnieks.
Apdrošinātāja dati liecina, ka ugunsgrēks mājoklī var sākties jebkurā telpā, tāpēc U. Uškāns iesaka vismaz vienu dūmu detektoru uzstādīt gan gaitenī, gan guļamistabā:
"Vislabāk būtu, ja detektors tiktu uzstādīts visās telpās, izņemot virtuvi. Virtuvē dūmu detektors reaģē uz tvaiku, kas rodas ēdiena gatavošanas laikā, tādējādi pastāv risks, ka viltus trauksme tiks izraisīta pārlieku bieži. Ja tomēr virtuvē uzstādīts dūmu detektors, tad, gatavojot ēdienu, sensoru var atslēgt, taču jāatceras to pēc tam ieslēgt atpakaļ."
Kā izvēlēties un kur iegādāties dūmu detektorus?
Apdrošināšanas eksperts skaidro, ka dūmu detektors ir pavisam vienkārša ierīce, kuru ir viegli uzstādīt un ko var salīdzināt ar modinātāju.
"Piestiprināt detektoru pie griestiem var pāris minūšu laikā – gluži kā pielikt pie sienas fotorāmīti. Tomēr darbs, ko detektors var paveikt, ir neatsverams – ugunsnelaimes gadījumā tas var izglābt mājinieku dzīvības un pašu mājvietu," skaidro U. Uškāns.