Prezidents ir apmierināts ar Kariņa darbu, koordinējot nākamā gada budžeta veidošanu

"Budžeta veidošanas process ir komplicēts, jo ir daudz un dažādu prasību no ministru un politiskajiem spēkiem. Ministru prezidentam tas viss ir jānokoordinē, lai mums visiem kopā, Latvijai būtu sakarīgs, jēdzīgs budžets," pauda Levits, uzsverot, ka, viņaprāt, Kariņš to arī ļoti labi dara.

Kopumā prezidentam radies priekšstats, ka budžeta veidošanas process ir grūts, bet tas virzās uz priekšu.

Tikmēr Kariņš norādīja, ka patlaban valstī ir ļoti labvēlīga situācija - ekonomika turpina augt un izaugsme tiek prognozēta arī nākamajā gadā. Viņš uzsvēra, ka pieaugums uz ekonomiskās izaugsmes rēķina ir gaidāms vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.

» Kariņš: Nākamā gada valsts budžets būs tik liels kā nekad agrāk

Premjers atzina, ka izaicinājums ir ministriju prasības.

"Visas ministrijas redz, ka naudu vajadzētu pārdalīt vēl vairāk. Iespējas ir tādas, kādas tās ir. Patlaban notiek diskusijas par to, kas ir mūsu kopīgās prioritātes, kā mēs caur valsts budžetu varam veicināt ekonomikas izaugsmi un stiprināt sociālo taisnīgumu," pastāstīja Kariņš, paužot pārliecību, ka valdībai izdosies vienoties.

Runājot par izmaiņām nodokļu sistēmā, premjers atgādināja, ka veidojot valdību, panāca vienošanos par Fiskālās disciplīnas līgumu. Tas paredz būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā veikt ne biežāk kā vienu reizi trijos gados, kā arī izmaiņas neveikt kopā ar valsts budžeta pieņemšanu.

Premjers atgādināja, ka viens no diskusiju objektiem ir ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma paaugstināšana.

Viņaprāt, tas ir pareizais virziens, jo "valstij ir jāatslogo zemās algas".

Premjers uzskata, ka tas būtu sociāli taisnīgi un mazinātu ēnu ekonomiku.

"Neapliekamā minimuma paaugstināšana nemaina sistēmu pēc būtības. Neviens nesūdzēsies par viena nodokļa atvieglojumu - ne darba ņēmējs, kuram būs vairāk naudas kabatā, ne arī darba devējs, kuram darbinieks neizmaksā vairāk," pauda Ministru prezidents.

Vienlaikus viņš atzina, ka vēl ir jādiskutē, vai neapliekamais minimums tiks palielināts ar 2020. gadu un kādā apjomā.

Kariņš atgādināja, ka aktīvas diskusijas par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā notiek vairāku mēnešu garumā, bet rudenī tās jānoslēdz.

"Es domāju, ka visi sapratīs, ja būs paredzētas lielākas izmaiņas, tās nestāsies spēkā 2020.gada janvārī. Tām, kā mēs kopā esam apņēmušies, vajadzētu stāties spēkā 2021.gadā," uzsvēra Kariņš.

Kā ziņots, valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas vadītājs Atis Zakatistovs (KPV LV) iepriekš prognozēja, ka, veicot valsts budžeta 2020. gadam izdevumu pārskatīšanu, būtiski tiks pārsniegts iepriekšējā gadā panāktais ietaupījums, kas bija 50 miljoni eiro. Viņš norādīja, ka attiecīgo ietaupīto summu varēs izmantot prioritārajiem izdevumiem, par kuriem politiķiem vēl jāvienojas.

Politiķis iepriekš arī paziņoja, ka koalīcijas attīstības komiteja nodokļu politikas jomā vērtēs, kāda ir fiskālā rocība iespējamiem soļiem 2020.gada budžetā saistībā ar nepaliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanu, iniciatīvu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu divās nozarēs.

Līdz šim vairāk no Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem izskanējis atbalsts priekšlikumiem par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro no 2020.gada. Pārējie koalīcijas partneri līdz šim nav steiguši saukt konkrētas summas, par kurām būtu vēlams panākt vienošanos, reizē vairāk uzsverot nepieciešamību palielināt neapliekamo minimumu.