Brazīlijas prezidentu apsūdz par "sieviešu nīdēju" un "rasistu"

Fernandess šādi izteicās pēc tam, kad Bolsonaru pirmdien pauda bažas, ka kreiso uzvara Argentīnas prezidenta vēlēšanās oktobrī novestu valsti uz ekonomiska sabrukuma ceļa un izraisītu argentīniešu masveida izceļošanu no valsts.

Fernandesa svētdien gūtā priekšvēlēšanu uzvara pār biznesa pasaulei labvēlīgo centriski labējo prezidentu Maurisio Makri pirmdien izraisīja kritumu Buenosairesas akciju biržā un nacionālās valūtas peso vērtības samazināšanos.

"Mēs negribam, ka mūsu argentīniešu brāļi bēg šurp," pirmdien sacīja Bolsonaru, Fernandesa viceprezidenta amata kandidāti eksprezidenti Kristīnu Kiršneri pielīdzinot Venecuēlas prezidentam sociālistam Nikolasam Maduro un bijušajam Kubas līderim Fidelam Kastro.

Kiršnere, kas prezidenta amatā atradās no 2007. līdz 2015. gadam, apsūdzēta korupcijā, bet joprojām ir ļoti populāra.

Ja Kiršnere atgriezīsies pie varas, Argentīna var nonākt "uz tā paša ceļa, uz kura ir Venecuēla", kuru politiskās un ekonomiskās krīzes dēļ pametuši miljoni. "Ja kreisie atgriezīsies Argentīna, mums var būt jauna Roraima," brīdināja Bolsonaru, izsakoties par Brazīlijas ziemeļu pavalsti, kur ieradušies tūkstošiem cilvēku no Venecuēlas.

Fernandess uz to atbildēja, otrdien intervijā Argentīnas televīzijai sakot, ka "man nav problēmu ar to, ka man ir problēma ar Bolsonaru".

"Es esmu priecīgs, ka Bolsonaru slikti izsakās par mani. Viņš ir sieviešu nīdējs, rasists un vardarbīgs," teica Fernandess.

Fernandess arī aicināja Bolsonaru atbrīvot no cietuma bijušo Brazīlijas kreiso prezidentu Luisu Inasiu Lulu da Silvu, kurš izcieš cietumsodu par korupciju, un iesaistīties brīvā vēlēšanu sacensībā ar Lulu.

Bijušais armijas kapteinis Bolsonaru, kurš bieži nosodīts par noniecinošiem izteikumiem par sievietēm un minoritāšu grupām, pērn uzvarēja Brazīlijas prezidenta vēlēšanās pēc tam, kad korupcijā apsūdzētajam Lulam tika aizliegts tajās kandidēt un tika piespriests cietumsods par korupciju.

Fernandess otrdien arī sacīja, ka viņam nav bažu par savu spēju sadarboties ar Brazīliju, ja viņš uzvarēs prezidenta vēlēšanās.

"Mēs lieliski sadzīvosim ar Brazīliju. Brazīlija vienmēr būs mūsu galvenā partnere. Bolsonaru ir tikai mirklis Brazīlijas dzīvē, tāpat kā Makri ir mirklis Argentīnas dzīvē," teica Fernandess.

Savukārt Brazīlijas indiāņu sievietes otrdien protestēja pret galēji labējā prezidenta Žaira Bolsonaru politiku, kas pārkāpjot pamatiedzīvotāju tiesības un kaitējot videi.

Ap 2000 sieviešu piedalījās demonstrācijā, kas notika galvaspilsētā Braziljā ar devīzi "Zeme: mūsu ķermenis, mūsu gars," ziņoja laikraksts "Folha de Sao Paulo".

Protestētājas, kas pārstāvēja apmēram 300 etniskās grupas, pieprasīja labāku veselības aprūpi pamatiedzīvotājiem.

Viņas arī kritizēja Bolsonaru politiku, jo prezidents uzskata, ka pamatiedzīvotāju grupām pieder pārāk daudz zemes, un ir solījis nodot daļu no tās kalnrūpniecībai un lauksaimniecībai.

"Tā kā Bolsonaru pateica, ka pamatiedzīvotājiem netiks demarķēts neviens centimetrs zemes vairāk, mēs devāmies protestēt, jo viņš ar šo paziņojumu pieteica karu ne tikai pamatiedzīvotājiem, bet arī pamatiedzīvotāju sievietēm," parlamentā paziņoja aktīviste Sonja Gvažažara.

"Mums jāgarantē, ka mūsu teritorijas tiks respektētas (..) Viņi iebrūk mūsu mežos, nogalina upes, saindē zemes," laikraksts "Folha de Sao Paulo" citēja demonstrantes Luizas Kanuto teikto.

Bolsonaru politika ir izraisījusi starptautiskas bažas par Amazones lietusmeža likteni, kur dzīvo daudzas pamatiedzīvotāju grupas un kura pieaugošā iznīcināšana, kā tiek prognozēts, paātrinās globālo sasilšanu.

Brazīlijā ir vairāk nekā 800 000 pamatiedzīvotāju, tomēr viņu ir mazāk nekā 1% no valsts iedzīvotāju skaita. Viņiem demarķētā zeme aizņem apmēram 13% no valsts teritorijas.