Par aplokšņu algu maksāšanu apsūdzētās restorānu direktores noslēgušas vienošanos ar prokuratūru

Viņa norādīja, ka abu restorānu direktores tika apsūdzētas par to, ka 2017. gadā, lai divu uzņēmumu interesēs netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis par darbiniekiem izmaksājamām darba samaksām, abu restorānu darbiniekiem izmaksāja darba samaksu vismaz 27 300 eiro apmērā, kas netika uzrādīta uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē.

Starp Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroru Mārtiņu Jansonu un abām apsūdzētajām personām tika noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu un personas sodītas ar naudas sodu kopsummā 8600 eiro apmērā, kā arī ar papildsodu - atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem.

Katrs no restorāniem bija atsevišķs uzņēmums un abi uzņēmumi ir likvidēti. 

Ar vienas no restorāna direktores izmaksātajām grāmatvedības uzskaitē neuzrādītajām darba samaksām ievērojamā apmērā, kas tika izdarīts uzņēmuma interesēs, tika nodarīts mantisks zaudējums Latvijai nenomaksāto nodokļu veidā 8747 eiro apmērā.

Savukārt ar otra restorāna direktores izmaksātajām grāmatvedības uzskaitē neuzrādītajām darba samaksām ievērojamā apmērā, kas tika izdarīts uzņēmuma interesēs, tika nodarīts mantisks zaudējums valstij nenomaksāto nodokļu veidā 12 911 eiro apmērā.

Par cietušo kriminālprocesā atzīta valsts, kuras pārstāvis pieteica kaitējuma kompensāciju kopumā 21 659 eiro apmērā, proti, par viena restorāna interesēs izdarīto noziedzīgo nodarījumu 12 911,25 eiro apmērā un par otra restorāna interesēs izdarīto noziedzīgo nodarījumu 8 747 eiro apmērā.

Apsūdzētās personas pieteikto kaitējuma kompensāciju 21 659 eiro apmērā atlīdzināja pilnībā.

Tāpat kriminālprocesā nolemts par noziedzīgi iegūtiem atzīt, konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā no viena no uzņēmumiem izņemtos skaidrās naudas līdzekļus 8586 eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau aprīlī vēstīja, ka tiesai arī nodoti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs abas restorānu direktores izmaksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādīto darba samaksu ievērojamā apmērā.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka uz apsūdzēto sola sēdušās Dace Gaspažiņa-Korecka un Guna Rožicka. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Gaspažiņa-Korecka bija direktore "Tokyo City" restorānā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā.

Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūdza sākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, aģentūru LETA informēja VID.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir "Tokyo City", VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādējādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmumi saimnieciskās darbības laikā no 2017. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījuši darba algas un ir neoficiāli izmaksājuši neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā 26 uzņēmumos reģistrētajiem darbiniekiem.

Tāpat noskaidrots, ka šie uzņēmumi nodokļu administrācijai sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām.

Tādējādi, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīts kaitējums vairāk nekā 20 000 eiro apmērā.