Vēlāk "Rosatom" paziņoja, ka raķetes izmēģinājums noticis uz platformas jūrā un pēc izmēģinājumiem "notikusi raķetes degvielas aizdegšanās ar sekojošu detonāciju, sprādzienā vairāki darbinieki iesviesti jūrā un bijusi cerība viņus vēl atrast dzīvus". Kā, atsaucoties uz anonīmu "Rosatom" avotu, ziņoja aģentūra TASS, meklēšana turpinājusies, kamēr šādas cerības pastāvēja, un vienīgi pēc tam sniegts paziņojums par bojāgājušajiem darbiniekiem.
Kā norāda "Meduza", nav zināms, vai "Rosatom" norādītajā upuru skaitā ietverti arī divi bojāgājušie, par kuriem sākumā ziņoja Aizsardzības ministrija.
Iepriekš ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz amerikāņu ekspertiem, vēstīja, ka avārija varētu būt notikusi, izmēģinot spārnoto raķeti, kuru pērn pieminēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas ziņās šīs raķetes nosaukums ir "9M730 Burevestņik", bet NATO to nosaukusi par "SSC-X-9 Skyfall".
"Reuters" citēja Amerikas Zinātnieku federācijas pārstāvja Ankita Pandas teikto, ka raķešdzinēji ar šķidro degvielu neizdala radiāciju, bet Midlberijas Starptautisko pētījumu institūta eksperts Džefrijs Lūiss intervijā aģentūrai izteicās, ka šī avārija, visticamāk, notikusi ar kodoldegvielu darbināmas spārnotās raķetes izmēģinājumu laikā. Lūisa un viņa līdzstrādnieku slēdzieni pamatoti ar satelītfotogrāfiju un netiešu datu izpēti.
Lūiss un viņa līdzstrādnieki arī izpētīja automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) signālus no kuģiem, kas sprādziena dienā atradušies piekrastes tuvumā. Viņi identificēja vienu no kuģiem kā motorkuģi "Serebrjanka", kas ir paredzēts šķidro radioaktīvo atkritumu savākšanai un uzglabāšanai.
Pēc viņa teiktā, izmēģinot raķetes ar parasto dzinēju, šī kuģa klātbūtne nav nepieciešama, un AIS signāli arī liecinājuši, ka "Serebrjanka" atradās aizliegtajā zonā, kas mēnesi pirms šiem izmēģinājumiem tika izveidota piekrastes tuvumā, lai tur neiebrauktu sveši kuģi.