Rosinās izmaiņas "vecās" pārtikas izdales kārtībā (1)

Šādus produktus varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet ikviens iedzīvotājs.

"Mums jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs," stāsta "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Vanags. 

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. "Maxima Latvija" plāno tos rosināt caur attiecīgājām nozares asociācijām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) raidījumam "LNT Ziņas" solīja nelikt šķēršlus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti. 

"Ja tiktu iesniegti priekšlikumi, un normatīvs tiktu grozīts, PVD neiebilstu. Iemesls - tad saīsinātos piegādes ķēde, līdz ar to ir vieglāk veikt produkta izsekojamību. Veikaliem un pārtikas uzņēmumiem ir atbilstoši produktu uzglabāšanas apstākļi," skaidro PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzības nodaļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Patlaban kārtība, kas stājusies spēkā paredz, ka pārtiku ar beigušos derīguma termiņu veikali un ražotāji drīkst atdot tikai labdarības un reliģiskajām organizācijām, kas to tālāk izplata trūkumcietējiem. Šādos gadījumos uzņēmējiem jāslēdz sadarbības līgumi.

Vadošā pārtikas banka "Paēdušai Latvijai" noslēgusi līgumu ar "Maxima Latvija" par produktu saņemšanu, un ceturtdien, 8. augustā, tika atdotas pirmās kastes. Taču nedēļas laikā vienā no veikala Rīgā sakratais apjoms bija niecīgs - tas ietilpa tikai divās neliela izmēra kastēs. Iemesls – veikala ķēdes datorizētās programmas rūpīgi izrēķina, cik daudz produktus nepieciešams jau sākotnēji iepirkt, lai vēlāk neveidotos pārtikas pārpalikumi. 

Tāpēc Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle uzsver - tikai uz produktiem ar beigušos derīguma termiņu "ieteicams līdz" nevar balstīt palīdzību trūkumcietējiem: "Drīzāk tie būs produkti, ar kuriem varēsim dažādot un papildināt mūsu standarta pakas, ko savācam labdarības kampaņās. Veikalu izsniegtie produkti ar beigušos derīguma termiņu būs tikai kā papildinājums, bet ne kā galvenā sastāvdaļa."

Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja tomēr vienlaiksu izsaka cerība, ka pārtikas atdošanā labdarības organizācijām aktīvāk iesaistīsies arī citu veikalu ķēdes sevišķi lauku reģionos.

""Mēs vēlamies iesaistīt arī mūsu reģionālos izdales punktus, kas mums ir vairāk par 30, lai arī viņi varētu regulāri braukt uz reģionālajiem veikaliem un ņemt no turienes produktus. Šie produkti, ko saņemam no "Maxima" Rīgas veikaliem, tiks izplatīti cilvēkiem vienīgi tikai Rīgai. Mēs tos nevedīsim uz reģioniem, tāpēc veikaliem citviet Latvijā būtu vēlamies slēgt sadarbības līgumus ar ladarbības organizācijām," raidījumam stāsta A. Kraukle.

Pēc Latvijas Samariešu apvienības novērotā, tipiskākais pārtikas ziedojumu saņēmējs ir vientuļās māmiņas laukos ar diviem bērniem, kurām galvenais ienākumu avots ir alimenti, kā arī seniori, kuru pensija tiek tērēta medikamentiem un ārstneicībai, un mazliet atliek pārtikai.