Muižnieks frakcijai prezentējis arī priekšlikumu ieviest viena iepirkuma locekļa ikgadēju rotāciju, kā arī priekšlikumu darba ņēmējiem obligāti deklarēt ne tikai nodarbinātību pie cita darba devēja, bet arī darbošanos sabiedriskās organizācijās vadošos amatos.
Viņš norādīja, ka saruna ar "KPV LV" frakciju bija par augstskolas šī brīža sasniegto, augstskolas pārvaldības modeli, kā arī par LU rektora vēlēšanu procesu.
Kā ziņots, Šuplinska norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā.
Gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.
LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.
Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižniekakandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Līdz šim izskanējis, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt ne agrāk kā 13. augustā, kad pēc pārtraukuma vasaras laikā atsāksies valdības sēdes.
Kā ziņots, KNAB jūlijā aizturēja Broku un divas citas personas kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. Vēlāk viņa tika atbrīvota, nosakot Brokai ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Broka uzsver, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos.