/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/07/31/12423907t1h212e.jpg)
Sibīrijā deg meži trīs miljonu hektāru platībā, pēc Krievijas varasiestāžu datiem. Pasaulē ir eksperti, kas saka, ka tas ietekmēs klimatu, uz ārvalstu medijiem atsaucoties, vēta LNT raidījums "900 sekundes".
Eksperts: Sibīrijas mežu ugunsgrēki globālajās klimata izmaiņās atstās paliekošas sekas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors, vadošais pētnieks Jurģis Jansons, Sibīrijas mežu ugunsgrēki mežu ekosistēmai neko nenodara, jo meži atjaunojas. Tomēr esot skaidrs, ka tas ietekmē visas pasaules ekosistēmu.
"Attiecībā uz Krievijas mežu ugunsgrēkiem, visticamāk, mēs ikdienā tās sekas katrs individuāli nesajutīsim. Bet globālajās klimata izmaiņās, protams, ka tas robs, ko šie ugunsgrēki iecirtīs, būs paliekošs. Tādā veidā, ka pasauli ietekmē siltumnīcu efektu gāzu nonākšana dabā.
Degot mežiem, izdalās dažādas gāzes. Pamatā runā par oglekļa dioksīdu, kas varbūt ir tā mazākā nelaime attiecībā uz klimata pārmaiņā, jo ar to mēs protam tikt galā. Mums vajag vairāk audzēt mežus vietā, kas to oglekli savāc atpakaļ," raidījumam bilst Jansons.
Vienlaikus viņš norāda, ka attiecībā uz Sibīrijas mežiem problēma esot tā, ka deg kūdra.
"Degot kūdrai, tā gāzu nonākšana ir nedaudz citādāka. Tie ir dažādi slāpekļa savienojumi, kas ietekmē globālo sasilšanu daudz būtiskāk nekā oglekļa dioksīds," "900 sekundēm" pauž Jansons.