/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/08/03/12430704t1hc4c2.jpg)
Dānijas daļēji pārvaldītā Grenlandes sala šā gada jūlijā ilgstošā karstuma ietekmē zaudējusi tik daudz ledus, ka ūdens, kas no tā radies, vairāku collu augstumā varētu pārklāt visu ASV Floridas štatu, tā piektdien, 2. augustā, paziņojuši zinātnieki.
Meteorologi: Grenlande jūlijā zaudējusi satraucoši daudz ledus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grenlande, kuras 82% virsmas klāj ledus, jūlijā zaudējusi 197 miljardus metrisko tonnu ledus, pavēstījusi Dānijas Meteoroloģiskā institūta (DMI) klimata zinātniece Rūta Mottrama.
Tas ir apmēram četras reizes vairāk nekā 60–70 miljardi tonnu, ko tā parasti zaudē jūlijā.
Ongoing heatwave in #Greenland - 31st July biggest melt day so far - 56% of the #icesheet had at least 1mm of melt at surface and more than 10 billion tonnes of ice was lost to the ocean by surface melt alone
— Greenland (@greenlandicesmb) August 1, 2019
Another big melt day expected todayhttps://t.co/Ftg0fkkwJc pic.twitter.com/Orwdsyesnm
Straujā ledus kušana ir saistīta ar rekordlielo karstuma vilni Eiropā, kas šķērsoja šo Arktikas salu, veidojot uz pasaulē otrā lielākā ledus krājuma tādu kā siltuma kupolu.
Dānijas Meteoroloģiskā institūta (DMI) pētnieks Martins Stendels atzīmē, ka tikai pēdējās divās jūlija dienās vien Grenlandē izkusis tāds daudzums ledus, kas ūdens veidā veidotu gandrīz 5 collas dziļu kārtu, aptverot visu Floridas štatu.
Ongoing extreme melt event in #Greenland. The amount of ice that melted from the surface of the ice sheet just during the last two days would be enough to cover #Florida with almost five inches of water. pic.twitter.com/c4zeD8YNCT
— Martin Stendel (@MartinStendel) August 2, 2019
Šovasar izkausētais ledus rada lielu saldūdens pieplūdumu Ziemeļatlantijā, kas savukārt ietekmēs laika apstākļus Eiropas ziemeļrietumos. „Visam, kas notiek Grenlandē, ir tālāka ietekme uz dienvidiem [no šīs salas]”, intervijā CNN sacījis Dānijas un Grenlandes Ģeoloģijas dienesta profesors un ledus klimatologs Džeisons Boks. Kā piemēru viņš minēja plūdus Apvienotajā Karalistē 2015. un 2016. gadā.
Vasaras karstuma un ledāju šķelšanās dēļ Grenlande jau vairākus gadus pēc kārtas zaudē vairāk ledus, nekā tā spēj atgūt ziemas salā un snigšanas ietekmē. Laika posmā no 2010. Līdz 2018.gadam ik gadus šī sala zaudēja vairāk nekā 280 miljonus tonnu ledus.
Šovasar, saskaņā ar dažiem aprēķiniem, zaudētā ledus apjoms ir vismaz par 40% lielāks nekā vidēji, turklāt vasara vēl nebūt nav beigusies.