Rokko kundze vēlāk nolēmusi aktīvi piedalīties izmeklēšanā un uzzinājusi, ka māja, kuras pagalmā veikts šausminošais atklājums, reiz piederējusi viņas draugu - Mērijas un Alberta Arkurī - ģimenei.
Terēze un Mērija reiz bijušas ļoti labas draudzenes, un Terēze pat kļuvusi par Mērijas meitas krustmāti, un abas uzturējušas saziņu. Terēze atklāj, ka viņas prātā uzreiz iešāvusies doma, ka tā ir viņas draudzene Mērija.
Sieviete gan izlēmusi savu minējumu paturēt pie sevis, cerot, ka šoreiz intuīcija būs viņu pievīlusi.
Mērijas māsas mazdēls, Čārlzs Sberna, uzaudzis Pitsburgā, netālu no Arkurī ģimenes mājām. Viņš bijis biežs viesis vecmāmiņas māsas mājās, kura bieži esot viņu cienājusi ar gardumiem. Uzzinājis par atradumu mājas pagalmā, viņš uzreiz atcerējies dienu pirms 54 gadiem, kad vecmāmiņas māsasvīrs paziņojis par savas sievas aiziešanu.
Viņu mocījušas šaubas, ka viņa aizgājusi savas gribas vadīta.
Vīrietis atcerējies, ka viņa mīlējusi savus bērnus, noteikti nebūtu tāpat vien aizgājusi. Viņai neesot bijis iemeslu aiziet un viņa noteikti būtu sazinājusies ar savu ģimeni.
Uzzinājis par atradumu, Čārlzs uzreiz sapratis, ka tā ir viņa radiniece. Viņš ar skumjām piebildis, ka viņam ir ļoti žēl, ka ne viņa māte, ne vecmāmiņa tā neuzzināja, kas noticis ar Mēriju. Viņš atceras, ka neilgi pēc notikušā Mērijas vīrs Alberts mājas pagalmā uzbūvējis terasi.
Terēze Rokko atceras dienu, kurā Alberts paziņojis par savas sievas aiziešanu - visi esot bijuši ļoti pārsteigti, taču Alberts viņus pārliecinājis, sakot, ka jau sen zinājis par sievas neuzticību. Rokko gan atceras Albertu kā labu cilvēku, kurš mīlējis savu sievu un apgalvo, ka nevienam nevarēja prātā ienākt doma, ka viņš sievai būtu varējis nodarīt pāri.